Flexion:irridere

irrīdēre (Konjugation) (Latein)

zurück zu irridere

Infinite Formen

Infinitive
	Infinitiv Präsens	Infinitiv Perfekt	Infinitiv Futur
Aktiv	irrīdēre	irrīsisse	irrīsūrum, -am, -um esse
Passiv	irrīdērī	irrīsum, -am, -um esse	irrīsum īrī
Partizipien
	Präsens Aktiv	Perfekt Passiv	Futur Aktiv
	irrīdēns	irrīsus, -a, -um	irrīsūrus, -a, -um
Gerundium, Gerundivum, Supina
Gerundium	Gerundivum	Supinum I	Supinum II
irrīdendī	irrīdendus, -a, -um	irrīsum	irrīsū

Finite Formen

Imperativ

Person	Präsens		Futur
	Aktiv	Passiv	Aktiv	Passiv
Sg. 2. Pers.	irrīdē!	irrīdēre!	irrīdētō!	irrīdētor!
Sg. 3. Pers.			irrīdētō!	irrīdētor!
Pl. 2. Pers.	irrīdēte!	irrīdēminī!	irrīdētōte!
Pl. 3. Pers.			irrīdentō!	irrīdentor!

Indikativ und Konjunktiv

Präsens
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	irrīdeō	irrīdeam	irrīdeor	irrīdear
Sg. 2. Pers.	irrīdēs	irrīdeās	irrīdēris	irrīdeāris
Sg. 3. Pers.	irrīdet	irrīdeat	irrīdētur	irrīdeātur
Pl. 1. Pers.	irrīdēmus	irrīdeāmus	irrīdēmur	irrīdeāmur
Pl. 2. Pers.	irrīdētis	irrīdeātis	irrīdēmini	irrīdeāminī
Pl. 3. Pers.	irrīdent	irrīdeant	irrīdentur	irrīdeantur
Text
Imperfekt
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	irrīdēbam	irrīdērem	irrīdēbar	irrīdērer
Sg. 2. Pers.	irrīdēbās	irrīdērēs	irrīdēbāris	irrīdērēris
Sg. 3. Pers.	irrīdēbat	irrīdēret	irrīdēbātur	irrīdērētur
Pl. 1. Pers.	irrīdēbāmus	irrīdērēmus	irrīdēbāmur	irrīdērēmur
Pl. 2. Pers.	irrīdēbātis	irrīdērētis	irrīdēbāminī	irrīdērēminī
Pl. 3. Pers.	irrīdēbant	irrīdērent	irrīdēbantur	irrīdērentur
Text
Futur I
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	irrīdēbō		irrīdēbor
Sg. 2. Pers.	irrīdēbis		irrīdēberis
Sg. 3. Pers.	irrīdēbit		irrīdēbitur
Pl. 1. Pers.	irrīdēbimus		irrīdēbimur
Pl. 2. Pers.	irrīdēbitis		irrīdēbiminī
Pl. 3. Pers.	irrīdēbunt		irrīdēbuntur
Text
Perfekt
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	irrīsī	irrīserim	irrīsus, -a, -um sum	irrīsus, -a, -um sim
Sg. 2. Pers.	irrīsistī	irrīseris	irrīsus, -a, -um es	irrīsus, -a, -um sīs
Sg. 3. Pers.	irrīsit	irrīserit	irrīsus, -a, -um est	irrīsus, -a, -um sit
Pl. 1. Pers.	irrīsimus	irrīserimus	irrīsī, -ae, -a sumus	irrīsī, -ae, -a sīmus
Pl. 2. Pers.	irrīsistis	irrīseritis	irrīsī, -ae, -a estis	irrīsī, -ae, -a sītis
Pl. 3. Pers.	irrīsērunt	irrīserint	irrīsī, -ae, -a sunt	irrīsī, -ae, -a sint
Text
Plusquamperfekt
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	irrīseram	irrīsissem	irrīsus, -a, -um eram	irrīsus, -a, -um essem
Sg. 2. Pers.	irrīserās	irrīsissēs	irrīsus, -a, -um erās	irrīsus, -a, -um essēs
Sg. 3. Pers.	irrīserat	irrīsisset	irrīsus, -a, -um erat	irrīsus, -a, -um esset
Pl. 1. Pers.	irrīserāmus	irrīsissēmus	irrīsī, -ae, -a erāmus	irrīsī, -ae, -a essēmus
Pl. 2. Pers.	irrīserātis	irrīsissētis	irrīsī, -ae, -a erātis	irrīsī, -ae, -a essētis
Pl. 3. Pers.	irrīserant	irrīsissent	irrīsī, -ae, -a erant	irrīsī, -ae, -a essent
Text
Futur II
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	irrīserō		irrīsus, -a, -um erō
Sg. 2. Pers.	irrīseris		irrīsus, -a, -um eris
Sg. 3. Pers.	irrīserit		irrīsus, -a, -um erit
Pl. 1. Pers.	irrīserimus		irrīsī, -ae, -a erimus
Pl. 2. Pers.	irrīseritis		irrīsī, -ae, -a eritis
Pl. 3. Pers.	irrīserint		irrīsī, -ae, -a erunt