Flexion:asportare

asportare (Konjugation) (Latein)

zurück zu asportare

Infinite Formen

Infinitive
	Infinitiv Präsens	Infinitiv Perfekt	Infinitiv Futur
Aktiv	asportāre	asportvisse	asportātūrum, -am, -um esse
Passiv	asportārī	asportātum, -am, -um esse	asportātum īrī
Partizipien
	Präsens Aktiv	Perfekt Passiv	Futur Aktiv
	asportāns	asportātus, -a, -um	asportātūrus, -a, -um
Gerundium, Gerundivum, Supina
Gerundium	Gerundivum	Supinum I	Supinum II
asportandī	asportandus, -a, -um	asportātum	asportātū

Finite Formen

Imperativ

Person	Präsens		Futur
	Aktiv	Passiv	Aktiv	Passiv
Sg. 2. Pers.	asportā!	asportāre!	asportātō!	asportātor!
Sg. 3. Pers.			asportātō!	asportātor!
Pl. 2. Pers.	asportāte!	asportāminī!	asportātōte!
Pl. 3. Pers.			asportantō!	asportantor!

Indikativ und Konjunktiv

Präsens
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	asportō	asportem	asportor	asporter
Sg. 2. Pers.	asportās	asportēs	asportāris	asportēris
Sg. 3. Pers.	asportat	asportet	asportātur	asportētur
Pl. 1. Pers.	asportāmus	asportēmus	asportāmur	asportēmur
Pl. 2. Pers.	asportātis	asportētis	asportāminī	asportēminī
Pl. 3. Pers.	asportant	asportent	asportantur	asportentur
Text
Imperfekt
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	asportābam	asportārem	asportābar	asportārer
Sg. 2. Pers.	asportābās	asportārēs	asportābāris	asportārēris
Sg. 3. Pers.	asportābat	asportāret	asportābātur	asportārētur
Pl. 1. Pers.	asportābāmus	asportārēmus	asportābāmur	asportārēmur
Pl. 2. Pers.	asportābātis	asportārētis	asportābāminī	asportārēminī
Pl. 3. Pers.	asportābant	asportārent	asportābantur	asportārentur
Text
Futur I
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	asportābō		asportābor
Sg. 2. Pers.	asportābis		asportāberis
Sg. 3. Pers.	asportābit		asportābitur
Pl. 1. Pers.	asportābimus		asportābimur
Pl. 2. Pers.	asportābitis		asportābiminī
Pl. 3. Pers.	asportābunt		asportābuntur
Text
Perfekt
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	asportvī	asportverim	asportātus, -a, -um sum	asportātus, -a, -um sim
Sg. 2. Pers.	asportvistī	asportveris	asportātus, -a, -um es	asportātus, -a, -um sīs
Sg. 3. Pers.	asportvit	asportverit	asportātus, -a, -um est	asportātus, -a, -um sit
Pl. 1. Pers.	asportvimus	asportverimus	asportātī, -ae, -a sumus	asportātī, -ae, -a sīmus
Pl. 2. Pers.	asportvistis	asportveritis	asportātī, -ae, -a estis	asportātī, -ae, -a sītis
Pl. 3. Pers.	asportvērunt	asportverint	asportātī, -ae, -a sunt	asportātī, -ae, -a sint
Text
Plusquamperfekt
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	asportveram	asportvissem	asportātus, -a, -um eram	asportātus, -a, -um essem
Sg. 2. Pers.	asportverās	asportvissēs	asportātus, -a, -um erās	asportātus, -a, -um essēs
Sg. 3. Pers.	asportverat	asportvisset	asportātus, -a, -um erat	asportātus, -a, -um esset
Pl. 1. Pers.	asportverāmus	asportvissēmus	asportātī, -ae, -a erāmus	asportātī, -ae, -a essēmus
Pl. 2. Pers.	asportverātis	asportvissētis	asportātī, -ae, -a erātis	asportātī, -ae, -a essētis
Pl. 3. Pers.	asportverant	asportvissent	asportātī, -ae, -a erant	asportātī, -ae, -a essent
Text
Futur II
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	asportverō		asportātus, -a, -um erō
Sg. 2. Pers.	asportveris		asportātus, -a, -um eris
Sg. 3. Pers.	asportverit		asportātus, -a, -um erit
Pl. 1. Pers.	asportverimus		asportātī, -ae, -a erimus
Pl. 2. Pers.	asportveritis		asportātī, -ae, -a eritis
Pl. 3. Pers.	asportverint		asportātī, -ae, -a erunt