Flexion:allegare

allegare (Konjugation) (Latein)

zurück zu allegare

Infinite Formen

Infinitive
	Infinitiv Präsens	Infinitiv Perfekt	Infinitiv Futur
Aktiv	allēgāre	allēgāvisse	allēgātūrum, -am, -um esse
Passiv	allēgārī	allēgātum, -am, -um esse	allēgātum īrī
Partizipien
	Präsens Aktiv	Perfekt Passiv	Futur Aktiv
	allēgāns	allēgātus, -a, -um	allēgātūrus, -a, -um
Gerundium, Gerundivum, Supina
Gerundium	Gerundivum	Supinum I	Supinum II
allēgandī	allēgandus, -a, -um	allēgātum	allēgātū

Finite Formen

Imperativ

Person	Präsens		Futur
	Aktiv	Passiv	Aktiv	Passiv
Sg. 2. Pers.	allēgā!	allēgāre!	allēgātō!	allēgātor!
Sg. 3. Pers.			allēgātō!	allēgātor!
Pl. 2. Pers.	allēgāte!	allēgāminī!	allēgātōte!
Pl. 3. Pers.			allēgantō!	allēgantor!

Indikativ und Konjunktiv

Präsens
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	allēgō	allēgem	allēgor	allēger
Sg. 2. Pers.	allēgās	allēgēs	allēgāris	allēgēris
Sg. 3. Pers.	allēgat	allēget	allēgātur	allēgētur
Pl. 1. Pers.	allēgāmus	allēgēmus	allēgāmur	allēgēmur
Pl. 2. Pers.	allēgātis	allēgētis	allēgāminī	allēgēminī
Pl. 3. Pers.	allēgant	allēgent	allēgantur	allēgentur
Text
Imperfekt
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	allēgābam	allēgārem	allēgābar	allēgārer
Sg. 2. Pers.	allēgābās	allēgārēs	allēgābāris	allēgārēris
Sg. 3. Pers.	allēgābat	allēgāret	allēgābātur	allēgārētur
Pl. 1. Pers.	allēgābāmus	allēgārēmus	allēgābāmur	allēgārēmur
Pl. 2. Pers.	allēgābātis	allēgārētis	allēgābāminī	allēgārēminī
Pl. 3. Pers.	allēgābant	allēgārent	allēgābantur	allēgārentur
Text
Futur I
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	allēgābō		allēgābor
Sg. 2. Pers.	allēgābis		allēgāberis
Sg. 3. Pers.	allēgābit		allēgābitur
Pl. 1. Pers.	allēgābimus		allēgābimur
Pl. 2. Pers.	allēgābitis		allēgābiminī
Pl. 3. Pers.	allēgābunt		allēgābuntur
Text
Perfekt
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	allēgāvī	allēgāverim	allēgātus, -a, -um sum	allēgātus, -a, -um sim
Sg. 2. Pers.	allēgāvistī	allēgāveris	allēgātus, -a, -um es	allēgātus, -a, -um sīs
Sg. 3. Pers.	allēgāvit	allēgāverit	allēgātus, -a, -um est	allēgātus, -a, -um sit
Pl. 1. Pers.	allēgāvimus	allēgāverimus	allēgātī, -ae, -a sumus	allēgātī, -ae, -a sīmus
Pl. 2. Pers.	allēgāvistis	allēgāveritis	allēgātī, -ae, -a estis	allēgātī, -ae, -a sītis
Pl. 3. Pers.	allēgāvērunt	allēgāverint	allēgātī, -ae, -a sunt	allēgātī, -ae, -a sint
Text
Plusquamperfekt
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	allēgāveram	allēgāvissem	allēgātus, -a, -um eram	allēgātus, -a, -um essem
Sg. 2. Pers.	allēgāverās	allēgāvissēs	allēgātus, -a, -um erās	allēgātus, -a, -um essēs
Sg. 3. Pers.	allēgāverat	allēgāvisset	allēgātus, -a, -um erat	allēgātus, -a, -um esset
Pl. 1. Pers.	allēgāverāmus	allēgāvissēmus	allēgātī, -ae, -a erāmus	allēgātī, -ae, -a essēmus
Pl. 2. Pers.	allēgāverātis	allēgāvissētis	allēgātī, -ae, -a erātis	allēgātī, -ae, -a essētis
Pl. 3. Pers.	allēgāverant	allēgāvissent	allēgātī, -ae, -a erant	allēgātī, -ae, -a essent
Text
Futur II
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	allēgāverō		allēgātus, -a, -um erō
Sg. 2. Pers.	allēgāveris		allēgātus, -a, -um eris
Sg. 3. Pers.	allēgāverit		allēgātus, -a, -um erit
Pl. 1. Pers.	allēgāverimus		allēgātī, -ae, -a erimus
Pl. 2. Pers.	allēgāveritis		allēgātī, -ae, -a eritis
Pl. 3. Pers.	allēgāverint		allēgātī, -ae, -a erunt