Flexion:alienare

alienare (Konjugation) (Latein)

zurück zu alienare

Infinite Formen

Infinitive
	Infinitiv Präsens	Infinitiv Perfekt	Infinitiv Futur
Aktiv	aliēnāre	aliēnāvisse	aliēnātūrum, -am, -um esse
Passiv	aliēnārī	aliēnātum, -am, -um esse	aliēnātum īrī
Partizipien
	Präsens Aktiv	Perfekt Passiv	Futur Aktiv
	aliēnāns	aliēnātus, -a, -um	aliēnātūrus, -a, -um
Gerundium, Gerundivum, Supina
Gerundium	Gerundivum	Supinum I	Supinum II
aliēnandī	aliēnandus, -a, -um	aliēnātum	aliēnātū

Finite Formen

Imperativ

Person	Präsens		Futur
	Aktiv	Passiv	Aktiv	Passiv
Sg. 2. Pers.	aliēnā!	aliēnāre!	aliēnātō!	aliēnātor!
Sg. 3. Pers.			aliēnātō!	aliēnātor!
Pl. 2. Pers.	aliēnāte!	aliēnāminī!	aliēnātōte!
Pl. 3. Pers.			aliēnantō!	aliēnantor!

Indikativ und Konjunktiv

Präsens
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	aliēnō	aliēnem	aliēnor	aliēner
Sg. 2. Pers.	aliēnās	aliēnēs	aliēnāris	aliēnēris
Sg. 3. Pers.	aliēnat	aliēnet	aliēnātur	aliēnētur
Pl. 1. Pers.	aliēnāmus	aliēnēmus	aliēnāmur	aliēnēmur
Pl. 2. Pers.	aliēnātis	aliēnētis	aliēnāminī	aliēnēminī
Pl. 3. Pers.	aliēnant	aliēnent	aliēnantur	aliēnentur
Text
Imperfekt
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	aliēnābam	aliēnārem	aliēnābar	aliēnārer
Sg. 2. Pers.	aliēnābās	aliēnārēs	aliēnābāris	aliēnārēris
Sg. 3. Pers.	aliēnābat	aliēnāret	aliēnābātur	aliēnārētur
Pl. 1. Pers.	aliēnābāmus	aliēnārēmus	aliēnābāmur	aliēnārēmur
Pl. 2. Pers.	aliēnābātis	aliēnārētis	aliēnābāminī	aliēnārēminī
Pl. 3. Pers.	aliēnābant	aliēnārent	aliēnābantur	aliēnārentur
Text
Futur I
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	aliēnābō		aliēnābor
Sg. 2. Pers.	aliēnābis		aliēnāberis
Sg. 3. Pers.	aliēnābit		aliēnābitur
Pl. 1. Pers.	aliēnābimus		aliēnābimur
Pl. 2. Pers.	aliēnābitis		aliēnābiminī
Pl. 3. Pers.	aliēnābunt		aliēnābuntur
Text
Perfekt
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	aliēnāvī	aliēnāverim	aliēnātus, -a, -um sum	aliēnātus, -a, -um sim
Sg. 2. Pers.	aliēnāvistī	aliēnāveris	aliēnātus, -a, -um es	aliēnātus, -a, -um sīs
Sg. 3. Pers.	aliēnāvit	aliēnāverit	aliēnātus, -a, -um est	aliēnātus, -a, -um sit
Pl. 1. Pers.	aliēnāvimus	aliēnāverimus	aliēnātī, -ae, -a sumus	aliēnātī, -ae, -a sīmus
Pl. 2. Pers.	aliēnāvistis	aliēnāveritis	aliēnātī, -ae, -a estis	aliēnātī, -ae, -a sītis
Pl. 3. Pers.	aliēnāvērunt	aliēnāverint	aliēnātī, -ae, -a sunt	aliēnātī, -ae, -a sint
Text
Plusquamperfekt
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	aliēnāveram	aliēnāvissem	aliēnātus, -a, -um eram	aliēnātus, -a, -um essem
Sg. 2. Pers.	aliēnāverās	aliēnāvissēs	aliēnātus, -a, -um erās	aliēnātus, -a, -um essēs
Sg. 3. Pers.	aliēnāverat	aliēnāvisset	aliēnātus, -a, -um erat	aliēnātus, -a, -um esset
Pl. 1. Pers.	aliēnāverāmus	aliēnāvissēmus	aliēnātī, -ae, -a erāmus	aliēnātī, -ae, -a essēmus
Pl. 2. Pers.	aliēnāverātis	aliēnāvissētis	aliēnātī, -ae, -a erātis	aliēnātī, -ae, -a essētis
Pl. 3. Pers.	aliēnāverant	aliēnāvissent	aliēnātī, -ae, -a erant	aliēnātī, -ae, -a essent
Text
Futur II
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	aliēnāverō		aliēnātus, -a, -um erō
Sg. 2. Pers.	aliēnāveris		aliēnātus, -a, -um eris
Sg. 3. Pers.	aliēnāverit		aliēnātus, -a, -um erit
Pl. 1. Pers.	aliēnāverimus		aliēnātī, -ae, -a erimus
Pl. 2. Pers.	aliēnāveritis		aliēnātī, -ae, -a eritis
Pl. 3. Pers.	aliēnāverint		aliēnātī, -ae, -a erunt