Flexion:adimplere

adimplere (Konjugation) (Latein)

zurück zu adimplere

Infinite Formen

Infinitive
	Infinitiv Präsens	Infinitiv Perfekt	Infinitiv Futur
Aktiv	adimplēre	adimplēvisse	adimplētūrum, -am, -um esse
Passiv	adimplērī	adimplētum, -am, -um esse	adimplētum īrī
Partizipien
	Präsens Aktiv	Perfekt Passiv	Futur Aktiv
	adimplēns	adimplētus, -a, -um	adimplētūrus, -a, -um
Gerundium, Gerundivum, Supina
Gerundium	Gerundivum	Supinum I	Supinum II
adimplendī	adimplendus, -a, -um	adimplētum	adimplētū

Finite Formen

Imperativ

Person	Präsens		Futur
	Aktiv	Passiv	Aktiv	Passiv
Sg. 2. Pers.	adimplē!	adimplēre!	adimplētō!	adimplētor!
Sg. 3. Pers.			adimplētō!	adimplētor!
Pl. 2. Pers.	adimplēte!	adimplēminī!	adimplētōte!
Pl. 3. Pers.			adimplentō!	adimplentor!

Indikativ und Konjunktiv

Präsens
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	adimpleō	adimpleam	adimpleor	adimplear
Sg. 2. Pers.	adimplēs	adimpleās	adimplēris	adimpleāris
Sg. 3. Pers.	adimplet	adimpleat	adimplētur	adimpleātur
Pl. 1. Pers.	adimplēmus	adimpleāmus	adimplēmur	adimpleāmur
Pl. 2. Pers.	adimplētis	adimpleātis	adimplēmini	adimpleāminī
Pl. 3. Pers.	adimplent	adimpleant	adimplentur	adimpleantur
Text
Imperfekt
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	adimplēbam	adimplērem	adimplēbar	adimplērer
Sg. 2. Pers.	adimplēbās	adimplērēs	adimplēbāris	adimplērēris
Sg. 3. Pers.	adimplēbat	adimplēret	adimplēbātur	adimplērētur
Pl. 1. Pers.	adimplēbāmus	adimplērēmus	adimplēbāmur	adimplērēmur
Pl. 2. Pers.	adimplēbātis	adimplērētis	adimplēbāminī	adimplērēminī
Pl. 3. Pers.	adimplēbant	adimplērent	adimplēbantur	adimplērentur
Text
Futur I
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	adimplēbō		adimplēbor
Sg. 2. Pers.	adimplēbis		adimplēberis
Sg. 3. Pers.	adimplēbit		adimplēbitur
Pl. 1. Pers.	adimplēbimus		adimplēbimur
Pl. 2. Pers.	adimplēbitis		adimplēbiminī
Pl. 3. Pers.	adimplēbunt		adimplēbuntur
Text
Perfekt
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	adimplēvī	adimplēverim	adimplētus, -a, -um sum	adimplētus, -a, -um sim
Sg. 2. Pers.	adimplēvistī	adimplēveris	adimplētus, -a, -um es	adimplētus, -a, -um sīs
Sg. 3. Pers.	adimplēvit	adimplēverit	adimplētus, -a, -um est	adimplētus, -a, -um sit
Pl. 1. Pers.	adimplēvimus	adimplēverimus	adimplētī, -ae, -a sumus	adimplētī, -ae, -a sīmus
Pl. 2. Pers.	adimplēvistis	adimplēveritis	adimplētī, -ae, -a estis	adimplētī, -ae, -a sītis
Pl. 3. Pers.	adimplēvērunt	adimplēverint	adimplētī, -ae, -a sunt	adimplētī, -ae, -a sint
Text
Plusquamperfekt
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	adimplēveram	adimplēvissem	adimplētus, -a, -um eram	adimplētus, -a, -um essem
Sg. 2. Pers.	adimplēverās	adimplēvissēs	adimplētus, -a, -um erās	adimplētus, -a, -um essēs
Sg. 3. Pers.	adimplēverat	adimplēvisset	adimplētus, -a, -um erat	adimplētus, -a, -um esset
Pl. 1. Pers.	adimplēverāmus	adimplēvissēmus	adimplētī, -ae, -a erāmus	adimplētī, -ae, -a essēmus
Pl. 2. Pers.	adimplēverātis	adimplēvissētis	adimplētī, -ae, -a erātis	adimplētī, -ae, -a essētis
Pl. 3. Pers.	adimplēverant	adimplēvissent	adimplētī, -ae, -a erant	adimplētī, -ae, -a essent
Text
Futur II
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	adimplēverō		adimplētus, -a, -um erō
Sg. 2. Pers.	adimplēveris		adimplētus, -a, -um eris
Sg. 3. Pers.	adimplēverit		adimplētus, -a, -um erit
Pl. 1. Pers.	adimplēverimus		adimplētī, -ae, -a erimus
Pl. 2. Pers.	adimplēveritis		adimplētī, -ae, -a eritis
Pl. 3. Pers.	adimplēverint		adimplētī, -ae, -a erunt