Flexion:abrelegare

abrelegare (Konjugation) (Latein)

zurück zu abrelegare

Infinite Formen

Infinitive
	Infinitiv Präsens	Infinitiv Perfekt	Infinitiv Futur
Aktiv	abrelēgāre	abrelēgāvisse	abrelēgātūrum, -am, -um esse
Passiv	abrelēgārī	abrelēgātum, -am, -um esse	abrelēgātum īrī
Partizipien
	Präsens Aktiv	Perfekt Passiv	Futur Aktiv
	abrelēgāns	abrelēgātus, -a, -um	abrelēgātūrus, -a, -um
Gerundium, Gerundivum, Supina
Gerundium	Gerundivum	Supinum I	Supinum II
abrelēgandī	abrelēgandus, -a, -um	abrelēgātum	abrelēgātū

Finite Formen

Imperativ

Person	Präsens		Futur
	Aktiv	Passiv	Aktiv	Passiv
Sg. 2. Pers.	abrelēgā!	abrelēgāre!	abrelēgātō!	abrelēgātor!
Sg. 3. Pers.			abrelēgātō!	abrelēgātor!
Pl. 2. Pers.	abrelēgāte!	abrelēgāminī!	abrelēgātōte!
Pl. 3. Pers.			abrelēgantō!	abrelēgantor!

Indikativ und Konjunktiv

Präsens
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	abrelēgō	abrelēgem	abrelēgor	abrelēger
Sg. 2. Pers.	abrelēgās	abrelēgēs	abrelēgāris	abrelēgēris
Sg. 3. Pers.	abrelēgat	abrelēget	abrelēgātur	abrelēgētur
Pl. 1. Pers.	abrelēgāmus	abrelēgēmus	abrelēgāmur	abrelēgēmur
Pl. 2. Pers.	abrelēgātis	abrelēgētis	abrelēgāminī	abrelēgēminī
Pl. 3. Pers.	abrelēgant	abrelēgent	abrelēgantur	abrelēgentur
Text
Imperfekt
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	abrelēgābam	abrelēgārem	abrelēgābar	abrelēgārer
Sg. 2. Pers.	abrelēgābās	abrelēgārēs	abrelēgābāris	abrelēgārēris
Sg. 3. Pers.	abrelēgābat	abrelēgāret	abrelēgābātur	abrelēgārētur
Pl. 1. Pers.	abrelēgābāmus	abrelēgārēmus	abrelēgābāmur	abrelēgārēmur
Pl. 2. Pers.	abrelēgābātis	abrelēgārētis	abrelēgābāminī	abrelēgārēminī
Pl. 3. Pers.	abrelēgābant	abrelēgārent	abrelēgābantur	abrelēgārentur
Text
Futur I
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	abrelēgābō		abrelēgābor
Sg. 2. Pers.	abrelēgābis		abrelēgāberis
Sg. 3. Pers.	abrelēgābit		abrelēgābitur
Pl. 1. Pers.	abrelēgābimus		abrelēgābimur
Pl. 2. Pers.	abrelēgābitis		abrelēgābiminī
Pl. 3. Pers.	abrelēgābunt		abrelēgābuntur
Text
Perfekt
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	abrelēgāvī	abrelēgāverim	abrelēgātus, -a, -um sum	abrelēgātus, -a, -um sim
Sg. 2. Pers.	abrelēgāvistī	abrelēgāveris	abrelēgātus, -a, -um es	abrelēgātus, -a, -um sīs
Sg. 3. Pers.	abrelēgāvit	abrelēgāverit	abrelēgātus, -a, -um est	abrelēgātus, -a, -um sit
Pl. 1. Pers.	abrelēgāvimus	abrelēgāverimus	abrelēgātī, -ae, -a sumus	abrelēgātī, -ae, -a sīmus
Pl. 2. Pers.	abrelēgāvistis	abrelēgāveritis	abrelēgātī, -ae, -a estis	abrelēgātī, -ae, -a sītis
Pl. 3. Pers.	abrelēgāvērunt	abrelēgāverint	abrelēgātī, -ae, -a sunt	abrelēgātī, -ae, -a sint
Text
Plusquamperfekt
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	abrelēgāveram	abrelēgāvissem	abrelēgātus, -a, -um eram	abrelēgātus, -a, -um essem
Sg. 2. Pers.	abrelēgāverās	abrelēgāvissēs	abrelēgātus, -a, -um erās	abrelēgātus, -a, -um essēs
Sg. 3. Pers.	abrelēgāverat	abrelēgāvisset	abrelēgātus, -a, -um erat	abrelēgātus, -a, -um esset
Pl. 1. Pers.	abrelēgāverāmus	abrelēgāvissēmus	abrelēgātī, -ae, -a erāmus	abrelēgātī, -ae, -a essēmus
Pl. 2. Pers.	abrelēgāverātis	abrelēgāvissētis	abrelēgātī, -ae, -a erātis	abrelēgātī, -ae, -a essētis
Pl. 3. Pers.	abrelēgāverant	abrelēgāvissent	abrelēgātī, -ae, -a erant	abrelēgātī, -ae, -a essent
Text
Futur II
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	abrelēgāverō		abrelēgātus, -a, -um erō
Sg. 2. Pers.	abrelēgāveris		abrelēgātus, -a, -um eris
Sg. 3. Pers.	abrelēgāverit		abrelēgātus, -a, -um erit
Pl. 1. Pers.	abrelēgāverimus		abrelēgātī, -ae, -a erimus
Pl. 2. Pers.	abrelēgāveritis		abrelēgātī, -ae, -a eritis
Pl. 3. Pers.	abrelēgāverint		abrelēgātī, -ae, -a erunt