sēligere (Konjugation) (Latein)

Bearbeiten
  zurück zu seligere


Infinite Formen

Bearbeiten
Infinitive
Infinitiv Präsens Infinitiv Perfekt Infinitiv Futur
Aktiv sēligere sēlēgisse sēlēctūrum, -am, -um esse
Passiv sēligī sēlēctum, -am, -um esse sēlēctum īrī
Partizipien
Präsens Aktiv Perfekt Passiv Futur Aktiv
sēligēns sēlēctus, -a, -um sēlēctūrus, -a, -um
Gerundium, Gerundivum, Supina
Gerundium Gerundivum Supinum I Supinum II
sēligendī sēligendus, -a, -um sēlēctum sēlēctū


Finite Formen

Bearbeiten
Imperativ
Bearbeiten
Person Präsens Futur
Aktiv Passiv Aktiv Passiv
Sg. 2. Pers. sēlige! sēligere! sēligitō! sēligitor!
Sg. 3. Pers. sēligitō! sēligitor!
Pl. 2. Pers. sēligite! sēligiminī! sēligitōte!
Pl. 3. Pers. sēliguntō! sēliguntor!


Indikativ und Konjunktiv
Bearbeiten
Präsens
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. sēligō sēligam sēligor sēligar
Sg. 2. Pers. sēligis sēligās sēligeris sēligāris
Sg. 3. Pers. sēligit sēligat sēligitur sēligātur
Pl. 1. Pers. sēligimus sēligāmus sēligimur sēligāmur
Pl. 2. Pers. sēligitis sēligātis sēligiminī sēligāmini
Pl. 3. Pers. sēligunt sēligant sēliguntur sēligantur
Text
Imperfekt
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. sēligēbam sēligerem sēligēbar sēligerer
Sg. 2. Pers. sēligēbās sēligerēs sēligēbāris sēligerēris
Sg. 3. Pers. sēligēbat sēligeret sēligēbātur sēligerētur
Pl. 1. Pers. sēligēbāmus sēligerēmus sēligēbāmur sēligerēmur
Pl. 2. Pers. sēligēbātis sēligerētis sēligēbāminī sēligerēminī
Pl. 3. Pers. sēligēbant sēligerent sēligēbantur sēligerentur
Text
Futur I
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. sēligam sēligar
Sg. 2. Pers. sēligēs sēligēris
Sg. 3. Pers. sēliget sēligētur
Pl. 1. Pers. sēligēmus sēligēmur
Pl. 2. Pers. sēligētis sēligēminī
Pl. 3. Pers. sēligent sēligentur
Text
Perfekt
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. sēlēgī sēlēgerim sēlēctus, -a, -um sum sēlēctus, -a, -um sim
Sg. 2. Pers. sēlēgistī sēlēgeris sēlēctus, -a, -um es sēlēctus, -a, -um sīs
Sg. 3. Pers. sēlēgit sēlēgerit sēlēctus, -a, -um est sēlēctus, -a, -um sit
Pl. 1. Pers. sēlēgimus sēlēgerimus sēlēctī, -ae, -a sumus sēlēctī, -ae, -a sīmus
Pl. 2. Pers. sēlēgistis sēlēgeritis sēlēctī, -ae, -a estis sēlēctī, -ae, -a sītis
Pl. 3. Pers. sēlēgērunt sēlēgerint sēlēctī, -ae, -a sunt sēlēctī, -ae, -a sint
Text
Plusquamperfekt
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. sēlēgeram sēlēgissem sēlēctus, -a, -um eram sēlēctus, -a, -um essem
Sg. 2. Pers. sēlēgerās sēlēgissēs sēlēctus, -a, -um erās sēlēctus, -a, -um essēs
Sg. 3. Pers. sēlēgerat sēlēgisset sēlēctus, -a, -um erat sēlēctus, -a, -um esset
Pl. 1. Pers. sēlēgerāmus sēlēgissēmus sēlēctī, -ae, -a erāmus sēlēctī, -ae, -a essēmus
Pl. 2. Pers. sēlēgerātis sēlēgissētis sēlēctī, -ae, -a erātis sēlēctī, -ae, -a essētis
Pl. 3. Pers. sēlēgerant sēlēgissent sēlēctī, -ae, -a erant sēlēctī, -ae, -a essent
Text
Futur II
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. sēlēgerō sēlēctus, -a, -um erō
Sg. 2. Pers. sēlēgeris sēlēctus, -a, -um eris
Sg. 3. Pers. sēlēgerit sēlēctus, -a, -um erit
Pl. 1. Pers. sēlēgerimus sēlēctī, -ae, -a erimus
Pl. 2. Pers. sēlēgeritis sēlēctī, -ae, -a eritis
Pl. 3. Pers. sēlēgerint sēlēctī, -ae, -a erunt