Flexion:rugare
rugare (Konjugation) (Latein)
Bearbeiten
zurück zu rugare
Infinite Formen
Bearbeiten| Infinitive | |||
|---|---|---|---|
| Infinitiv Präsens | Infinitiv Perfekt | Infinitiv Futur | |
| Aktiv | rugāre | rugāvisse | rugātūrum, -am, -um esse |
| Passiv | rugārī | rugātum, -am, -um esse | rugātum īrī |
| Partizipien | |||
| Präsens Aktiv | Perfekt Passiv | Futur Aktiv | |
| rugāns | rugātus, -a, -um | rugātūrus, -a, -um | |
| Gerundium, Gerundivum, Supina | |||
| Gerundium | Gerundivum | Supinum I | Supinum II |
| rugandī | rugandus, -a, -um | rugātum | rugātū |
Finite Formen
BearbeitenImperativ
Bearbeiten| Person | Präsens | Futur | ||
|---|---|---|---|---|
| Aktiv | Passiv | Aktiv | Passiv | |
| Sg. 2. Pers. | rugā! | rugāre! | rugātō! | rugātor! |
| Sg. 3. Pers. | rugātō! | rugātor! | ||
| Pl. 2. Pers. | rugāte! | rugāminī! | rugātōte! | |
| Pl. 3. Pers. | rugantō! | rugantor! | ||
Indikativ und Konjunktiv
Bearbeiten| Präsens | ||||
|---|---|---|---|---|
| Aktiv | Passiv | |||
| Person | Indikativ | Konjunktiv | Indikativ | Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. | rugō | rugem | rugor | ruger |
| Sg. 2. Pers. | rugās | rugēs | rugāris | rugēris |
| Sg. 3. Pers. | rugat | ruget | rugātur | rugētur |
| Pl. 1. Pers. | rugāmus | rugēmus | rugāmur | rugēmur |
| Pl. 2. Pers. | rugātis | rugētis | rugāminī | rugēminī |
| Pl. 3. Pers. | rugant | rugent | rugantur | rugentur |
| Text | ||||
| Imperfekt | ||||
| Aktiv | Passiv | |||
| Person | Indikativ | Konjunktiv | Indikativ | Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. | rugābam | rugārem | rugābar | rugārer |
| Sg. 2. Pers. | rugābās | rugārēs | rugābāris | rugārēris |
| Sg. 3. Pers. | rugābat | rugāret | rugābātur | rugārētur |
| Pl. 1. Pers. | rugābāmus | rugārēmus | rugābāmur | rugārēmur |
| Pl. 2. Pers. | rugābātis | rugārētis | rugābāminī | rugārēminī |
| Pl. 3. Pers. | rugābant | rugārent | rugābantur | rugārentur |
| Text | ||||
| Futur I | ||||
| Aktiv | Passiv | |||
| Person | Indikativ | Konjunktiv | Indikativ | Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. | rugābō | rugābor | ||
| Sg. 2. Pers. | rugābis | rugāberis | ||
| Sg. 3. Pers. | rugābit | rugābitur | ||
| Pl. 1. Pers. | rugābimus | rugābimur | ||
| Pl. 2. Pers. | rugābitis | rugābiminī | ||
| Pl. 3. Pers. | rugābunt | rugābuntur | ||
| Text | ||||
| Perfekt | ||||
| Aktiv | Passiv | |||
| Person | Indikativ | Konjunktiv | Indikativ | Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. | rugāvī | rugāverim | rugātus, -a, -um sum | rugātus, -a, -um sim |
| Sg. 2. Pers. | rugāvistī | rugāveris | rugātus, -a, -um es | rugātus, -a, -um sīs |
| Sg. 3. Pers. | rugāvit | rugāverit | rugātus, -a, -um est | rugātus, -a, -um sit |
| Pl. 1. Pers. | rugāvimus | rugāverimus | rugātī, -ae, -a sumus | rugātī, -ae, -a sīmus |
| Pl. 2. Pers. | rugāvistis | rugāveritis | rugātī, -ae, -a estis | rugātī, -ae, -a sītis |
| Pl. 3. Pers. | rugāvērunt | rugāverint | rugātī, -ae, -a sunt | rugātī, -ae, -a sint |
| Text | ||||
| Plusquamperfekt | ||||
| Aktiv | Passiv | |||
| Person | Indikativ | Konjunktiv | Indikativ | Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. | rugāveram | rugāvissem | rugātus, -a, -um eram | rugātus, -a, -um essem |
| Sg. 2. Pers. | rugāverās | rugāvissēs | rugātus, -a, -um erās | rugātus, -a, -um essēs |
| Sg. 3. Pers. | rugāverat | rugāvisset | rugātus, -a, -um erat | rugātus, -a, -um esset |
| Pl. 1. Pers. | rugāverāmus | rugāvissēmus | rugātī, -ae, -a erāmus | rugātī, -ae, -a essēmus |
| Pl. 2. Pers. | rugāverātis | rugāvissētis | rugātī, -ae, -a erātis | rugātī, -ae, -a essētis |
| Pl. 3. Pers. | rugāverant | rugāvissent | rugātī, -ae, -a erant | rugātī, -ae, -a essent |
| Text | ||||
| Futur II | ||||
| Aktiv | Passiv | |||
| Person | Indikativ | Konjunktiv | Indikativ | Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. | rugāverō | rugātus, -a, -um erō | ||
| Sg. 2. Pers. | rugāveris | rugātus, -a, -um eris | ||
| Sg. 3. Pers. | rugāverit | rugātus, -a, -um erit | ||
| Pl. 1. Pers. | rugāverimus | rugātī, -ae, -a erimus | ||
| Pl. 2. Pers. | rugāveritis | rugātī, -ae, -a eritis | ||
| Pl. 3. Pers. | rugāverint | rugātī, -ae, -a erunt | ||