Flexion:putere

pūtēre (Konjugation) (Latein)

zurück zu putere

Infinite Formen

Infinitive
Präsens		pūtēre
Perfekt		pūtuisse
Futur		—
Partizipien
Präsens		pūtēns
Perfekt		—
Futur		—
Gerundium, Gerundivum, Supina
Gerundium	Gerundivum	Supinum I	Supinum II
pūtendī	pūtendus, -a, -um	—	—

Finite Formen

Imperativ

Person	Präsens		Futur
Sg. 2. Pers.	pūtē!		pūtētō!
Sg. 3. Pers.			pūtētō!
Pl. 2. Pers.	pūtēte!		pūtētōte!
Pl. 3. Pers.			pūtentō!

Indikativ und Konjunktiv

Präsens
Person	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	pūteō	pūteam
Sg. 2. Pers.	pūtēs	pūteās
Sg. 3. Pers.	pūtet	pūteat
Pl. 1. Pers.	pūtēmus	pūteāmus
Pl. 2. Pers.	pūtētis	pūteātis
Pl. 3. Pers.	pūtent	pūteant
Text
Imperfekt
Person	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	pūtēbam	pūtērem
Sg. 2. Pers.	pūtēbās	pūtērēs
Sg. 3. Pers.	pūtēbat	pūtēret
Pl. 1. Pers.	pūtēbāmus	pūtērēmus
Pl. 2. Pers.	pūtēbātis	pūtērētis
Pl. 3. Pers.	pūtēbant	pūtērent
Text
Futur I
Person	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	pūtēbō
Sg. 2. Pers.	pūtēbis
Sg. 3. Pers.	pūtēbit
Pl. 1. Pers.	pūtēbimus
Pl. 2. Pers.	pūtēbitis
Pl. 3. Pers.	pūtēbunt
Text
Perfekt
Person	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	pūtuī	pūtuerim
Sg. 2. Pers.	pūtuistī	pūtueris
Sg. 3. Pers.	pūtuit	pūtuerit
Pl. 1. Pers.	pūtuimus	pūtuerimus
Pl. 2. Pers.	pūtuistis	pūtueritis
Pl. 3. Pers.	pūtuērunt	pūtuerint
Text
Plusquamperfekt
Person	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	pūtueram	pūtuissem
Sg. 2. Pers.	pūtuerās	pūtuissēs
Sg. 3. Pers.	pūtuerat	pūtuisset
Pl. 1. Pers.	pūtuerāmus	pūtuissēmus
Pl. 2. Pers.	pūtuerātis	pūtuissētis
Pl. 3. Pers.	pūtuerant	pūtuissent
Text
Futur II
Person	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	pūtuerō
Sg. 2. Pers.	pūtueris
Sg. 3. Pers.	pūtuerit
Pl. 1. Pers.	pūtuerimus
Pl. 2. Pers.	pūtueritis
Pl. 3. Pers.	pūtuerint