Flexion:delegare

dēlēgāre (Konjugation) (Latein)

zurück zu delegare

Infinite Formen

Infinitive
	Infinitiv Präsens	Infinitiv Perfekt	Infinitiv Futur
Aktiv	dēlēgāre	dēlēgāvisse	dēlēgātūrum, -am, -um esse
Passiv	dēlēgārī	dēlēgātum, -am, -um esse	dēlēgātum īrī
Partizipien
	Präsens Aktiv	Perfekt Passiv	Futur Aktiv
	dēlēgāns	dēlēgātus, -a, -um	dēlēgātūrus, -a, -um
Gerundium, Gerundivum, Supina
Gerundium	Gerundivum	Supinum I	Supinum II
dēlēgandī	dēlēgandus, -a, -um	dēlēgātum	dēlēgātū

Finite Formen

Imperativ

Person	Präsens		Futur
	Aktiv	Passiv	Aktiv	Passiv
Sg. 2. Pers.	dēlēgā!	dēlēgāre!	dēlēgātō!	dēlēgātor!
Sg. 3. Pers.			dēlēgātō!	dēlēgātor!
Pl. 2. Pers.	dēlēgāte!	dēlēgāminī!	dēlēgātōte!
Pl. 3. Pers.			dēlēgantō!	dēlēgantor!

Indikativ und Konjunktiv

Präsens
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	dēlēgō	dēlēgem	dēlēgor	dēlēger
Sg. 2. Pers.	dēlēgās	dēlēgēs	dēlēgāris	dēlēgēris
Sg. 3. Pers.	dēlēgat	dēlēget	dēlēgātur	dēlēgētur
Pl. 1. Pers.	dēlēgāmus	dēlēgēmus	dēlēgāmur	dēlēgēmur
Pl. 2. Pers.	dēlēgātis	dēlēgētis	dēlēgāminī	dēlēgēminī
Pl. 3. Pers.	dēlēgant	dēlēgent	dēlēgantur	dēlēgentur
Text
Imperfekt
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	dēlēgābam	dēlēgārem	dēlēgābar	dēlēgārer
Sg. 2. Pers.	dēlēgābās	dēlēgārēs	dēlēgābāris	dēlēgārēris
Sg. 3. Pers.	dēlēgābat	dēlēgāret	dēlēgābātur	dēlēgārētur
Pl. 1. Pers.	dēlēgābāmus	dēlēgārēmus	dēlēgābāmur	dēlēgārēmur
Pl. 2. Pers.	dēlēgābātis	dēlēgārētis	dēlēgābāminī	dēlēgārēminī
Pl. 3. Pers.	dēlēgābant	dēlēgārent	dēlēgābantur	dēlēgārentur
Text
Futur I
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	dēlēgābō		dēlēgābor
Sg. 2. Pers.	dēlēgābis		dēlēgāberis
Sg. 3. Pers.	dēlēgābit		dēlēgābitur
Pl. 1. Pers.	dēlēgābimus		dēlēgābimur
Pl. 2. Pers.	dēlēgābitis		dēlēgābiminī
Pl. 3. Pers.	dēlēgābunt		dēlēgābuntur
Text
Perfekt
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	dēlēgāvī	dēlēgāverim	dēlēgātus, -a, -um sum	dēlēgātus, -a, -um sim
Sg. 2. Pers.	dēlēgāvistī	dēlēgāveris	dēlēgātus, -a, -um es	dēlēgātus, -a, -um sīs
Sg. 3. Pers.	dēlēgāvit	dēlēgāverit	dēlēgātus, -a, -um est	dēlēgātus, -a, -um sit
Pl. 1. Pers.	dēlēgāvimus	dēlēgāverimus	dēlēgātī, -ae, -a sumus	dēlēgātī, -ae, -a sīmus
Pl. 2. Pers.	dēlēgāvistis	dēlēgāveritis	dēlēgātī, -ae, -a estis	dēlēgātī, -ae, -a sītis
Pl. 3. Pers.	dēlēgāvērunt	dēlēgāverint	dēlēgātī, -ae, -a sunt	dēlēgātī, -ae, -a sint
Text
Plusquamperfekt
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	dēlēgāveram	dēlēgāvissem	dēlēgātus, -a, -um eram	dēlēgātus, -a, -um essem
Sg. 2. Pers.	dēlēgāverās	dēlēgāvissēs	dēlēgātus, -a, -um erās	dēlēgātus, -a, -um essēs
Sg. 3. Pers.	dēlēgāverat	dēlēgāvisset	dēlēgātus, -a, -um erat	dēlēgātus, -a, -um esset
Pl. 1. Pers.	dēlēgāverāmus	dēlēgāvissēmus	dēlēgātī, -ae, -a erāmus	dēlēgātī, -ae, -a essēmus
Pl. 2. Pers.	dēlēgāverātis	dēlēgāvissētis	dēlēgātī, -ae, -a erātis	dēlēgātī, -ae, -a essētis
Pl. 3. Pers.	dēlēgāverant	dēlēgāvissent	dēlēgātī, -ae, -a erant	dēlēgātī, -ae, -a essent
Text
Futur II
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	dēlēgāverō		dēlēgātus, -a, -um erō
Sg. 2. Pers.	dēlēgāveris		dēlēgātus, -a, -um eris
Sg. 3. Pers.	dēlēgāverit		dēlēgātus, -a, -um erit
Pl. 1. Pers.	dēlēgāverimus		dēlēgātī, -ae, -a erimus
Pl. 2. Pers.	dēlēgāveritis		dēlēgātī, -ae, -a eritis
Pl. 3. Pers.	dēlēgāverint		dēlēgātī, -ae, -a erunt