Flexion:balbutire

balbutire (Konjugation) (Latein)

zurück zu balbutire

Infinite Formen

Infinitive
	Infinitiv Präsens	Infinitiv Perfekt	Infinitiv Futur
Aktiv	balbūtīre	balbūtīvisse	balbūtītūrum, -am, -um esse
Passiv	balbūtīrī	balbūtītum, -am, -um esse	balbūtītum īrī
Partizipien
	Präsens Aktiv	Perfekt Passiv	Futur Aktiv
	balbūtiēns	balbūtītus, -a, -um	balbūtītūrus, -a, -um
Gerundium, Gerundivum, Supina
Gerundium	Gerundivum	Supinum I	Supinum II
balbūtiendī	balbūtiendus, -a, -um	balbūtītum	balbūtītū

Finite Formen

Imperativ

Person	Präsens		Futur
	Aktiv	Passiv	Aktiv	Passiv
Sg. 2. Pers.	balbūtī!	balbūtīre!	balbūtītō!	balbūtītor!
Sg. 3. Pers.			balbūtītō!	balbūtītor!
Pl. 2. Pers.	balbūtīte!	balbūtīminī!	balbūtītōte!
Pl. 3. Pers.			balbūtiuntō!	balbūtiuntor!

Indikativ und Konjunktiv

Präsens
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	balbūtiō	balbūtiam	balbūtior	balbūtiar
Sg. 2. Pers.	balbūtīs	balbūtiās	balbūtīris	balbūtiāris
Sg. 3. Pers.	balbūtit	balbūtiat	balbūtītur	balbūtiātur
Pl. 1. Pers.	balbūtīmus	balbūtiāmus	balbūtīmur	balbūtiāmur
Pl. 2. Pers.	balbūtītis	balbūtiātis	balbūtīmini	balbūtiāminī
Pl. 3. Pers.	balbūtiunt	balbūtiant	balbūtiuntur	balbūtiantur
Text
Imperfekt
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	balbūtiēbam	balbūtīrem	balbūtiēbar	balbūtīrer
Sg. 2. Pers.	balbūtiēbās	balbūtīrēs	balbūtiēbāris	balbūtīrēris
Sg. 3. Pers.	balbūtiēbat	balbūtīret	balbūtiēbātur	balbūtīrētur
Pl. 1. Pers.	balbūtiēbāmus	balbūtīrēmus	balbūtiēbāmur	balbūtīrēmur
Pl. 2. Pers.	balbūtiēbātis	balbūtīrētis	balbūtiēbāminī	balbūtīrēminī
Pl. 3. Pers.	balbūtiēbant	balbūtīrent	balbūtiēbantur	balbūtīrentur
Text
Futur I
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	balbūtiam		balbūtiar
Sg. 2. Pers.	balbūtiēs		balbūtiēris
Sg. 3. Pers.	balbūtiet		balbūtiētur
Pl. 1. Pers.	balbūtiēmus		balbūtiēmur
Pl. 2. Pers.	balbūtiētis		balbūtiēminī
Pl. 3. Pers.	balbūtient		balbūtientur
Text
Perfekt
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	balbūtīvī	balbūtīverim	balbūtītus, -a, -um sum	balbūtītus, -a, -um sim
Sg. 2. Pers.	balbūtīvistī	balbūtīveris	balbūtītus, -a, -um es	balbūtītus, -a, -um sīs
Sg. 3. Pers.	balbūtīvit	balbūtīverit	balbūtītus, -a, -um est	balbūtītus, -a, -um sit
Pl. 1. Pers.	balbūtīvimus	balbūtīverimus	balbūtītī, -ae, -a sumus	balbūtītī, -ae, -a sīmus
Pl. 2. Pers.	balbūtīvistis	balbūtīveritis	balbūtītī, -ae, -a estis	balbūtītī, -ae, -a sītis
Pl. 3. Pers.	balbūtīvērunt	balbūtīverint	balbūtītī, -ae, -a sunt	balbūtītī, -ae, -a sint
Text
Plusquamperfekt
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	balbūtīveram	balbūtīvissem	balbūtītus, -a, -um eram	balbūtītus, -a, -um essem
Sg. 2. Pers.	balbūtīverās	balbūtīvissēs	balbūtītus, -a, -um erās	balbūtītus, -a, -um essēs
Sg. 3. Pers.	balbūtīverat	balbūtīvisset	balbūtītus, -a, -um erat	balbūtītus, -a, -um esset
Pl. 1. Pers.	balbūtīverāmus	balbūtīvissēmus	balbūtītī, -ae, -a erāmus	balbūtītī, -ae, -a essēmus
Pl. 2. Pers.	balbūtīverātis	balbūtīvissētis	balbūtītī, -ae, -a erātis	balbūtītī, -ae, -a essētis
Pl. 3. Pers.	balbūtīverant	balbūtīvissent	balbūtītī, -ae, -a erant	balbūtītī, -ae, -a essent
Text
Futur II
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	balbūtīverō		balbūtītus, -a, -um erō
Sg. 2. Pers.	balbūtīveris		balbūtītus, -a, -um eris
Sg. 3. Pers.	balbūtīverit		balbūtītus, -a, -um erit
Pl. 1. Pers.	balbūtīverimus		balbūtītī, -ae, -a erimus
Pl. 2. Pers.	balbūtīveritis		balbūtītī, -ae, -a eritis
Pl. 3. Pers.	balbūtīverint		balbūtītī, -ae, -a erunt