Flexion:auditare

audītāre (Konjugation) (Latein)

zurück zu auditare

Infinite Formen

Infinitive
	Infinitiv Präsens	Infinitiv Perfekt	Infinitiv Futur
Aktiv	audītāre	audītāvisse	audītātūrum, -am, -um esse
Passiv	audītārī	audītātum, -am, -um esse	audītātum īrī
Partizipien
	Präsens Aktiv	Perfekt Passiv	Futur Aktiv
	audītāns	audītātus, -a, -um	audītātūrus, -a, -um
Gerundium, Gerundivum, Supina
Gerundium	Gerundivum	Supinum I	Supinum II
audītandī	audītandus, -a, -um	audītātum	audītātū

Finite Formen

Imperativ

Person	Präsens		Futur
	Aktiv	Passiv	Aktiv	Passiv
Sg. 2. Pers.	audītā!	audītāre!	audītātō!	audītātor!
Sg. 3. Pers.			audītātō!	audītātor!
Pl. 2. Pers.	audītāte!	audītāminī!	audītātōte!
Pl. 3. Pers.			audītantō!	audītantor!

Indikativ und Konjunktiv

Präsens
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	audītō	audītem	audītor	audīter
Sg. 2. Pers.	audītās	audītēs	audītāris	audītēris
Sg. 3. Pers.	audītat	audītet	audītātur	audītētur
Pl. 1. Pers.	audītāmus	audītēmus	audītāmur	audītēmur
Pl. 2. Pers.	audītātis	audītētis	audītāminī	audītēminī
Pl. 3. Pers.	audītant	audītent	audītantur	audītentur
Text
Imperfekt
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	audītābam	audītārem	audītābar	audītārer
Sg. 2. Pers.	audītābās	audītārēs	audītābāris	audītārēris
Sg. 3. Pers.	audītābat	audītāret	audītābātur	audītārētur
Pl. 1. Pers.	audītābāmus	audītārēmus	audītābāmur	audītārēmur
Pl. 2. Pers.	audītābātis	audītārētis	audītābāminī	audītārēminī
Pl. 3. Pers.	audītābant	audītārent	audītābantur	audītārentur
Text
Futur I
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	audītābō		audītābor
Sg. 2. Pers.	audītābis		audītāberis
Sg. 3. Pers.	audītābit		audītābitur
Pl. 1. Pers.	audītābimus		audītābimur
Pl. 2. Pers.	audītābitis		audītābiminī
Pl. 3. Pers.	audītābunt		audītābuntur
Text
Perfekt
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	audītāvī	audītāverim	audītātus, -a, -um sum	audītātus, -a, -um sim
Sg. 2. Pers.	audītāvistī	audītāveris	audītātus, -a, -um es	audītātus, -a, -um sīs
Sg. 3. Pers.	audītāvit	audītāverit	audītātus, -a, -um est	audītātus, -a, -um sit
Pl. 1. Pers.	audītāvimus	audītāverimus	audītātī, -ae, -a sumus	audītātī, -ae, -a sīmus
Pl. 2. Pers.	audītāvistis	audītāveritis	audītātī, -ae, -a estis	audītātī, -ae, -a sītis
Pl. 3. Pers.	audītāvērunt	audītāverint	audītātī, -ae, -a sunt	audītātī, -ae, -a sint
Text
Plusquamperfekt
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	audītāveram	audītāvissem	audītātus, -a, -um eram	audītātus, -a, -um essem
Sg. 2. Pers.	audītāverās	audītāvissēs	audītātus, -a, -um erās	audītātus, -a, -um essēs
Sg. 3. Pers.	audītāverat	audītāvisset	audītātus, -a, -um erat	audītātus, -a, -um esset
Pl. 1. Pers.	audītāverāmus	audītāvissēmus	audītātī, -ae, -a erāmus	audītātī, -ae, -a essēmus
Pl. 2. Pers.	audītāverātis	audītāvissētis	audītātī, -ae, -a erātis	audītātī, -ae, -a essētis
Pl. 3. Pers.	audītāverant	audītāvissent	audītātī, -ae, -a erant	audītātī, -ae, -a essent
Text
Futur II
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	audītāverō		audītātus, -a, -um erō
Sg. 2. Pers.	audītāveris		audītātus, -a, -um eris
Sg. 3. Pers.	audītāverit		audītātus, -a, -um erit
Pl. 1. Pers.	audītāverimus		audītātī, -ae, -a erimus
Pl. 2. Pers.	audītāveritis		audītātī, -ae, -a eritis
Pl. 3. Pers.	audītāverint		audītātī, -ae, -a erunt