Flexion:asservare
asservare (Konjugation) (Latein)
zurück zu asservare
Infinite Formen
| Infinitive | |||
|---|---|---|---|
| Infinitiv Präsens | Infinitiv Perfekt | Infinitiv Futur | |
| Aktiv | asservāre | asservāvisse | asservātūrum, -am, -um esse |
| Passiv | asservārī | asservātum, -am, -um esse | asservātum īrī |
| Partizipien | |||
| Präsens Aktiv | Perfekt Passiv | Futur Aktiv | |
| asservāns | asservātus, -a, -um | asservātūrus, -a, -um | |
| Gerundium, Gerundivum, Supina | |||
| Gerundium | Gerundivum | Supinum I | Supinum II |
| asservandī | asservandus, -a, -um | asservātum | asservātū |
Finite Formen
Imperativ
| Person | Präsens | Futur | ||
|---|---|---|---|---|
| Aktiv | Passiv | Aktiv | Passiv | |
| Sg. 2. Pers. | asservā! | asservāre! | asservātō! | asservātor! |
| Sg. 3. Pers. | asservātō! | asservātor! | ||
| Pl. 2. Pers. | asservāte! | asservāminī! | asservātōte! | |
| Pl. 3. Pers. | asservantō! | asservantor! | ||
Indikativ und Konjunktiv
| Präsens | ||||
|---|---|---|---|---|
| Aktiv | Passiv | |||
| Person | Indikativ | Konjunktiv | Indikativ | Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. | asservō | asservem | asservor | asserver |
| Sg. 2. Pers. | asservās | asservēs | asservāris | asservēris |
| Sg. 3. Pers. | asservat | asservet | asservātur | asservētur |
| Pl. 1. Pers. | asservāmus | asservēmus | asservāmur | asservēmur |
| Pl. 2. Pers. | asservātis | asservētis | asservāminī | asservēminī |
| Pl. 3. Pers. | asservant | asservent | asservantur | asserventur |
| Text | ||||
| Imperfekt | ||||
| Aktiv | Passiv | |||
| Person | Indikativ | Konjunktiv | Indikativ | Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. | asservābam | asservārem | asservābar | asservārer |
| Sg. 2. Pers. | asservābās | asservārēs | asservābāris | asservārēris |
| Sg. 3. Pers. | asservābat | asservāret | asservābātur | asservārētur |
| Pl. 1. Pers. | asservābāmus | asservārēmus | asservābāmur | asservārēmur |
| Pl. 2. Pers. | asservābātis | asservārētis | asservābāminī | asservārēminī |
| Pl. 3. Pers. | asservābant | asservārent | asservābantur | asservārentur |
| Text | ||||
| Futur I | ||||
| Aktiv | Passiv | |||
| Person | Indikativ | Konjunktiv | Indikativ | Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. | asservābō | asservābor | ||
| Sg. 2. Pers. | asservābis | asservāberis | ||
| Sg. 3. Pers. | asservābit | asservābitur | ||
| Pl. 1. Pers. | asservābimus | asservābimur | ||
| Pl. 2. Pers. | asservābitis | asservābiminī | ||
| Pl. 3. Pers. | asservābunt | asservābuntur | ||
| Text | ||||
| Perfekt | ||||
| Aktiv | Passiv | |||
| Person | Indikativ | Konjunktiv | Indikativ | Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. | asservāvī | asservāverim | asservātus, -a, -um sum | asservātus, -a, -um sim |
| Sg. 2. Pers. | asservāvistī | asservāveris | asservātus, -a, -um es | asservātus, -a, -um sīs |
| Sg. 3. Pers. | asservāvit | asservāverit | asservātus, -a, -um est | asservātus, -a, -um sit |
| Pl. 1. Pers. | asservāvimus | asservāverimus | asservātī, -ae, -a sumus | asservātī, -ae, -a sīmus |
| Pl. 2. Pers. | asservāvistis | asservāveritis | asservātī, -ae, -a estis | asservātī, -ae, -a sītis |
| Pl. 3. Pers. | asservāvērunt | asservāverint | asservātī, -ae, -a sunt | asservātī, -ae, -a sint |
| Text | ||||
| Plusquamperfekt | ||||
| Aktiv | Passiv | |||
| Person | Indikativ | Konjunktiv | Indikativ | Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. | asservāveram | asservāvissem | asservātus, -a, -um eram | asservātus, -a, -um essem |
| Sg. 2. Pers. | asservāverās | asservāvissēs | asservātus, -a, -um erās | asservātus, -a, -um essēs |
| Sg. 3. Pers. | asservāverat | asservāvisset | asservātus, -a, -um erat | asservātus, -a, -um esset |
| Pl. 1. Pers. | asservāverāmus | asservāvissēmus | asservātī, -ae, -a erāmus | asservātī, -ae, -a essēmus |
| Pl. 2. Pers. | asservāverātis | asservāvissētis | asservātī, -ae, -a erātis | asservātī, -ae, -a essētis |
| Pl. 3. Pers. | asservāverant | asservāvissent | asservātī, -ae, -a erant | asservātī, -ae, -a essent |
| Text | ||||
| Futur II | ||||
| Aktiv | Passiv | |||
| Person | Indikativ | Konjunktiv | Indikativ | Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. | asservāverō | asservātus, -a, -um erō | ||
| Sg. 2. Pers. | asservāveris | asservātus, -a, -um eris | ||
| Sg. 3. Pers. | asservāverit | asservātus, -a, -um erit | ||
| Pl. 1. Pers. | asservāverimus | asservātī, -ae, -a erimus | ||
| Pl. 2. Pers. | asservāveritis | asservātī, -ae, -a eritis | ||
| Pl. 3. Pers. | asservāverint | asservātī, -ae, -a erunt | ||