Flexion:arare

arare (Konjugation) (Latein)

zurück zu arare

Infinite Formen

Infinitive
	Infinitiv Präsens	Infinitiv Perfekt	Infinitiv Futur
Aktiv	arāre	arāvisse	arātūrum, -am, -um esse
Passiv	arārī	arātum, -am, -um esse	arātum īrī
Partizipien
	Präsens Aktiv	Perfekt Passiv	Futur Aktiv
	arāns	arātus, -a, -um	arātūrus, -a, -um
Gerundium, Gerundivum, Supina
Gerundium	Gerundivum	Supinum I	Supinum II
arandī	arandus, -a, -um	arātum	arātū

Finite Formen

Imperativ

Person	Präsens		Futur
	Aktiv	Passiv	Aktiv	Passiv
Sg. 2. Pers.	arā!	arāre!	arātō!	arātor!
Sg. 3. Pers.			arātō!	arātor!
Pl. 2. Pers.	arāte!	arāminī!	arātōte!
Pl. 3. Pers.			arantō!	arantor!

Indikativ und Konjunktiv

Präsens
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	arō	arem	aror	arer
Sg. 2. Pers.	arās	arēs	arāris	arēris
Sg. 3. Pers.	arat	aret	arātur	arētur
Pl. 1. Pers.	arāmus	arēmus	arāmur	arēmur
Pl. 2. Pers.	arātis	arētis	arāminī	arēminī
Pl. 3. Pers.	arant	arent	arantur	arentur
Text
Imperfekt
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	arābam	arārem	arābar	arārer
Sg. 2. Pers.	arābās	arārēs	arābāris	arārēris
Sg. 3. Pers.	arābat	arāret	arābātur	arārētur
Pl. 1. Pers.	arābāmus	arārēmus	arābāmur	arārēmur
Pl. 2. Pers.	arābātis	arārētis	arābāminī	arārēminī
Pl. 3. Pers.	arābant	arārent	arābantur	arārentur
Text
Futur I
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	arābō		arābor
Sg. 2. Pers.	arābis		arāberis
Sg. 3. Pers.	arābit		arābitur
Pl. 1. Pers.	arābimus		arābimur
Pl. 2. Pers.	arābitis		arābiminī
Pl. 3. Pers.	arābunt		arābuntur
Text
Perfekt
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	arāvī	arāverim	arātus, -a, -um sum	arātus, -a, -um sim
Sg. 2. Pers.	arāvistī	arāveris	arātus, -a, -um es	arātus, -a, -um sīs
Sg. 3. Pers.	arāvit	arāverit	arātus, -a, -um est	arātus, -a, -um sit
Pl. 1. Pers.	arāvimus	arāverimus	arātī, -ae, -a sumus	arātī, -ae, -a sīmus
Pl. 2. Pers.	arāvistis	arāveritis	arātī, -ae, -a estis	arātī, -ae, -a sītis
Pl. 3. Pers.	arāvērunt	arāverint	arātī, -ae, -a sunt	arātī, -ae, -a sint
Text
Plusquamperfekt
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	arāveram	arāvissem	arātus, -a, -um eram	arātus, -a, -um essem
Sg. 2. Pers.	arāverās	arāvissēs	arātus, -a, -um erās	arātus, -a, -um essēs
Sg. 3. Pers.	arāverat	arāvisset	arātus, -a, -um erat	arātus, -a, -um esset
Pl. 1. Pers.	arāverāmus	arāvissēmus	arātī, -ae, -a erāmus	arātī, -ae, -a essēmus
Pl. 2. Pers.	arāverātis	arāvissētis	arātī, -ae, -a erātis	arātī, -ae, -a essētis
Pl. 3. Pers.	arāverant	arāvissent	arātī, -ae, -a erant	arātī, -ae, -a essent
Text
Futur II
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	arāverō		arātus, -a, -um erō
Sg. 2. Pers.	arāveris		arātus, -a, -um eris
Sg. 3. Pers.	arāverit		arātus, -a, -um erit
Pl. 1. Pers.	arāverimus		arātī, -ae, -a erimus
Pl. 2. Pers.	arāveritis		arātī, -ae, -a eritis
Pl. 3. Pers.	arāverint		arātī, -ae, -a erunt