Flexion:adaggerare

adaggerāre (Konjugation) (Latein)

zurück zu adaggerare

Infinite Formen

Infinitive
	Infinitiv Präsens	Infinitiv Perfekt	Infinitiv Futur
Aktiv	adaggerāre	adaggerāvisse	adaggerātūrum, -am, -um esse
Passiv	adaggerārī	adaggerātum, -am, -um esse	adaggerātum īrī
Partizipien
	Präsens Aktiv	Perfekt Passiv	Futur Aktiv
	adaggerāns	adaggerātus, -a, -um	adaggerātūrus, -a, -um
Gerundium, Gerundivum, Supina
Gerundium	Gerundivum	Supinum I	Supinum II
adaggerandī	adaggerandus, -a, -um	adaggerātum	adaggerātū

Finite Formen

Imperativ

Person	Präsens		Futur
	Aktiv	Passiv	Aktiv	Passiv
Sg. 2. Pers.	adaggerā!	adaggerāre!	adaggerātō!	adaggerātor!
Sg. 3. Pers.			adaggerātō!	adaggerātor!
Pl. 2. Pers.	adaggerāte!	adaggerāminī!	adaggerātōte!
Pl. 3. Pers.			adaggerantō!	adaggerantor!

Indikativ und Konjunktiv

Präsens
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	adaggerō	adaggerem	adaggeror	adaggerer
Sg. 2. Pers.	adaggerās	adaggerēs	adaggerāris	adaggerēris
Sg. 3. Pers.	adaggerat	adaggeret	adaggerātur	adaggerētur
Pl. 1. Pers.	adaggerāmus	adaggerēmus	adaggerāmur	adaggerēmur
Pl. 2. Pers.	adaggerātis	adaggerētis	adaggerāminī	adaggerēminī
Pl. 3. Pers.	adaggerant	adaggerent	adaggerantur	adaggerentur
Text
Imperfekt
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	adaggerābam	adaggerārem	adaggerābar	adaggerārer
Sg. 2. Pers.	adaggerābās	adaggerārēs	adaggerābāris	adaggerārēris
Sg. 3. Pers.	adaggerābat	adaggerāret	adaggerābātur	adaggerārētur
Pl. 1. Pers.	adaggerābāmus	adaggerārēmus	adaggerābāmur	adaggerārēmur
Pl. 2. Pers.	adaggerābātis	adaggerārētis	adaggerābāminī	adaggerārēminī
Pl. 3. Pers.	adaggerābant	adaggerārent	adaggerābantur	adaggerārentur
Text
Futur I
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	adaggerābō		adaggerābor
Sg. 2. Pers.	adaggerābis		adaggerāberis
Sg. 3. Pers.	adaggerābit		adaggerābitur
Pl. 1. Pers.	adaggerābimus		adaggerābimur
Pl. 2. Pers.	adaggerābitis		adaggerābiminī
Pl. 3. Pers.	adaggerābunt		adaggerābuntur
Text
Perfekt
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	adaggerāvī	adaggerāverim	adaggerātus, -a, -um sum	adaggerātus, -a, -um sim
Sg. 2. Pers.	adaggerāvistī	adaggerāveris	adaggerātus, -a, -um es	adaggerātus, -a, -um sīs
Sg. 3. Pers.	adaggerāvit	adaggerāverit	adaggerātus, -a, -um est	adaggerātus, -a, -um sit
Pl. 1. Pers.	adaggerāvimus	adaggerāverimus	adaggerātī, -ae, -a sumus	adaggerātī, -ae, -a sīmus
Pl. 2. Pers.	adaggerāvistis	adaggerāveritis	adaggerātī, -ae, -a estis	adaggerātī, -ae, -a sītis
Pl. 3. Pers.	adaggerāvērunt	adaggerāverint	adaggerātī, -ae, -a sunt	adaggerātī, -ae, -a sint
Text
Plusquamperfekt
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	adaggerāveram	adaggerāvissem	adaggerātus, -a, -um eram	adaggerātus, -a, -um essem
Sg. 2. Pers.	adaggerāverās	adaggerāvissēs	adaggerātus, -a, -um erās	adaggerātus, -a, -um essēs
Sg. 3. Pers.	adaggerāverat	adaggerāvisset	adaggerātus, -a, -um erat	adaggerātus, -a, -um esset
Pl. 1. Pers.	adaggerāverāmus	adaggerāvissēmus	adaggerātī, -ae, -a erāmus	adaggerātī, -ae, -a essēmus
Pl. 2. Pers.	adaggerāverātis	adaggerāvissētis	adaggerātī, -ae, -a erātis	adaggerātī, -ae, -a essētis
Pl. 3. Pers.	adaggerāverant	adaggerāvissent	adaggerātī, -ae, -a erant	adaggerātī, -ae, -a essent
Text
Futur II
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	adaggerāverō		adaggerātus, -a, -um erō
Sg. 2. Pers.	adaggerāveris		adaggerātus, -a, -um eris
Sg. 3. Pers.	adaggerāverit		adaggerātus, -a, -um erit
Pl. 1. Pers.	adaggerāverimus		adaggerātī, -ae, -a erimus
Pl. 2. Pers.	adaggerāveritis		adaggerātī, -ae, -a eritis
Pl. 3. Pers.	adaggerāverint		adaggerātī, -ae, -a erunt