Flexion:abscidere
abscidere (Konjugation) (Latein)
Bearbeiten
zurück zu abscidere
Infinite Formen
Bearbeiten| Infinitive | |||
|---|---|---|---|
| Infinitiv Präsens | Infinitiv Perfekt | Infinitiv Futur | |
| Aktiv | abscīdere | abscīdisse | abscīsūrum, -am, -um esse |
| Passiv | abscīdī | abscīsum, -am, -um esse | abscīsum īrī |
| Partizipien | |||
| Präsens Aktiv | Perfekt Passiv | Futur Aktiv | |
| abscīdēns | abscīsus, -a, -um | abscīsūrus, -a, -um | |
| Gerundium, Gerundivum, Supina | |||
| Gerundium | Gerundivum | Supinum I | Supinum II |
| abscīdendī | abscīdendus, -a, -um | abscīsum | abscīsū |
Finite Formen
BearbeitenImperativ
Bearbeiten| Person | Präsens | Futur | ||
|---|---|---|---|---|
| Aktiv | Passiv | Aktiv | Passiv | |
| Sg. 2. Pers. | abscīde! | abscīdere! | abscīditō! | abscīditor! |
| Sg. 3. Pers. | abscīditō! | abscīditor! | ||
| Pl. 2. Pers. | abscīdite! | abscīdiminī! | abscīditōte! | |
| Pl. 3. Pers. | abscīduntō! | abscīduntor! | ||
Indikativ und Konjunktiv
Bearbeiten| Präsens | ||||
|---|---|---|---|---|
| Aktiv | Passiv | |||
| Person | Indikativ | Konjunktiv | Indikativ | Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. | abscīdō | abscīdam | abscīdor | abscīdar |
| Sg. 2. Pers. | abscīdis | abscīdās | abscīderis | abscīdāris |
| Sg. 3. Pers. | abscīdit | abscīdat | abscīditur | abscīdātur |
| Pl. 1. Pers. | abscīdimus | abscīdāmus | abscīdimur | abscīdāmur |
| Pl. 2. Pers. | abscīditis | abscīdātis | abscīdiminī | abscīdāmini |
| Pl. 3. Pers. | abscīdunt | abscīdant | abscīduntur | abscīdantur |
| Text | ||||
| Imperfekt | ||||
| Aktiv | Passiv | |||
| Person | Indikativ | Konjunktiv | Indikativ | Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. | abscīdēbam | abscīderem | abscīdēbar | abscīderer |
| Sg. 2. Pers. | abscīdēbās | abscīderēs | abscīdēbāris | abscīderēris |
| Sg. 3. Pers. | abscīdēbat | abscīderet | abscīdēbātur | abscīderētur |
| Pl. 1. Pers. | abscīdēbāmus | abscīderēmus | abscīdēbāmur | abscīderēmur |
| Pl. 2. Pers. | abscīdēbātis | abscīderētis | abscīdēbāminī | abscīderēminī |
| Pl. 3. Pers. | abscīdēbant | abscīderent | abscīdēbantur | abscīderentur |
| Text | ||||
| Futur I | ||||
| Aktiv | Passiv | |||
| Person | Indikativ | Konjunktiv | Indikativ | Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. | abscīdam | abscīdar | ||
| Sg. 2. Pers. | abscīdēs | abscīdēris | ||
| Sg. 3. Pers. | abscīdet | abscīdētur | ||
| Pl. 1. Pers. | abscīdēmus | abscīdēmur | ||
| Pl. 2. Pers. | abscīdētis | abscīdēminī | ||
| Pl. 3. Pers. | abscīdent | abscīdentur | ||
| Text | ||||
| Perfekt | ||||
| Aktiv | Passiv | |||
| Person | Indikativ | Konjunktiv | Indikativ | Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. | abscīdī | abscīderim | abscīsus, -a, -um sum | abscīsus, -a, -um sim |
| Sg. 2. Pers. | abscīdistī | abscīderis | abscīsus, -a, -um es | abscīsus, -a, -um sīs |
| Sg. 3. Pers. | abscīdit | abscīderit | abscīsus, -a, -um est | abscīsus, -a, -um sit |
| Pl. 1. Pers. | abscīdimus | abscīderimus | abscīsī, -ae, -a sumus | abscīsī, -ae, -a sīmus |
| Pl. 2. Pers. | abscīdistis | abscīderitis | abscīsī, -ae, -a estis | abscīsī, -ae, -a sītis |
| Pl. 3. Pers. | abscīdērunt | abscīderint | abscīsī, -ae, -a sunt | abscīsī, -ae, -a sint |
| Text | ||||
| Plusquamperfekt | ||||
| Aktiv | Passiv | |||
| Person | Indikativ | Konjunktiv | Indikativ | Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. | abscīderam | abscīdissem | abscīsus, -a, -um eram | abscīsus, -a, -um essem |
| Sg. 2. Pers. | abscīderās | abscīdissēs | abscīsus, -a, -um erās | abscīsus, -a, -um essēs |
| Sg. 3. Pers. | abscīderat | abscīdisset | abscīsus, -a, -um erat | abscīsus, -a, -um esset |
| Pl. 1. Pers. | abscīderāmus | abscīdissēmus | abscīsī, -ae, -a erāmus | abscīsī, -ae, -a essēmus |
| Pl. 2. Pers. | abscīderātis | abscīdissētis | abscīsī, -ae, -a erātis | abscīsī, -ae, -a essētis |
| Pl. 3. Pers. | abscīderant | abscīdissent | abscīsī, -ae, -a erant | abscīsī, -ae, -a essent |
| Text | ||||
| Futur II | ||||
| Aktiv | Passiv | |||
| Person | Indikativ | Konjunktiv | Indikativ | Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. | abscīderō | abscīsus, -a, -um erō | ||
| Sg. 2. Pers. | abscīderis | abscīsus, -a, -um eris | ||
| Sg. 3. Pers. | abscīderit | abscīsus, -a, -um erit | ||
| Pl. 1. Pers. | abscīderimus | abscīsī, -ae, -a erimus | ||
| Pl. 2. Pers. | abscīderitis | abscīsī, -ae, -a eritis | ||
| Pl. 3. Pers. | abscīderint | abscīsī, -ae, -a erunt | ||