Flexion:ablegare

ablēgāre (Konjugation) (Latein)

zurück zu ablegare

Infinite Formen

Infinitive
	Infinitiv Präsens	Infinitiv Perfekt	Infinitiv Futur
Aktiv	ablēgāre	ablēgāvisse	ablēgātūrum, -am, -um esse
Passiv	ablēgārī	ablēgātum, -am, -um esse	ablēgātum īrī
Partizipien
	Präsens Aktiv	Perfekt Passiv	Futur Aktiv
	ablēgāns	ablēgātus, -a, -um	ablēgātūrus, -a, -um
Gerundium, Gerundivum, Supina
Gerundium	Gerundivum	Supinum I	Supinum II
ablēgandī	ablēgandus, -a, -um	ablēgātum	ablēgātū

Finite Formen

Imperativ

Person	Präsens		Futur
	Aktiv	Passiv	Aktiv	Passiv
Sg. 2. Pers.	ablēgā!	ablēgāre!	ablēgātō!	ablēgātor!
Sg. 3. Pers.			ablēgātō!	ablēgātor!
Pl. 2. Pers.	ablēgāte!	ablēgāminī!	ablēgātōte!
Pl. 3. Pers.			ablēgantō!	ablēgantor!

Indikativ und Konjunktiv

Präsens
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	ablēgō	ablēgem	ablēgor	ablēger
Sg. 2. Pers.	ablēgās	ablēgēs	ablēgāris	ablēgēris
Sg. 3. Pers.	ablēgat	ablēget	ablēgātur	ablēgētur
Pl. 1. Pers.	ablēgāmus	ablēgēmus	ablēgāmur	ablēgēmur
Pl. 2. Pers.	ablēgātis	ablēgētis	ablēgāminī	ablēgēminī
Pl. 3. Pers.	ablēgant	ablēgent	ablēgantur	ablēgentur
Text
Imperfekt
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	ablēgābam	ablēgārem	ablēgābar	ablēgārer
Sg. 2. Pers.	ablēgābās	ablēgārēs	ablēgābāris	ablēgārēris
Sg. 3. Pers.	ablēgābat	ablēgāret	ablēgābātur	ablēgārētur
Pl. 1. Pers.	ablēgābāmus	ablēgārēmus	ablēgābāmur	ablēgārēmur
Pl. 2. Pers.	ablēgābātis	ablēgārētis	ablēgābāminī	ablēgārēminī
Pl. 3. Pers.	ablēgābant	ablēgārent	ablēgābantur	ablēgārentur
Text
Futur I
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	ablēgābō		ablēgābor
Sg. 2. Pers.	ablēgābis		ablēgāberis
Sg. 3. Pers.	ablēgābit		ablēgābitur
Pl. 1. Pers.	ablēgābimus		ablēgābimur
Pl. 2. Pers.	ablēgābitis		ablēgābiminī
Pl. 3. Pers.	ablēgābunt		ablēgābuntur
Text
Perfekt
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	ablēgāvī	ablēgāverim	ablēgātus, -a, -um sum	ablēgātus, -a, -um sim
Sg. 2. Pers.	ablēgāvistī	ablēgāveris	ablēgātus, -a, -um es	ablēgātus, -a, -um sīs
Sg. 3. Pers.	ablēgāvit	ablēgāverit	ablēgātus, -a, -um est	ablēgātus, -a, -um sit
Pl. 1. Pers.	ablēgāvimus	ablēgāverimus	ablēgātī, -ae, -a sumus	ablēgātī, -ae, -a sīmus
Pl. 2. Pers.	ablēgāvistis	ablēgāveritis	ablēgātī, -ae, -a estis	ablēgātī, -ae, -a sītis
Pl. 3. Pers.	ablēgāvērunt	ablēgāverint	ablēgātī, -ae, -a sunt	ablēgātī, -ae, -a sint
Text
Plusquamperfekt
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	ablēgāveram	ablēgāvissem	ablēgātus, -a, -um eram	ablēgātus, -a, -um essem
Sg. 2. Pers.	ablēgāverās	ablēgāvissēs	ablēgātus, -a, -um erās	ablēgātus, -a, -um essēs
Sg. 3. Pers.	ablēgāverat	ablēgāvisset	ablēgātus, -a, -um erat	ablēgātus, -a, -um esset
Pl. 1. Pers.	ablēgāverāmus	ablēgāvissēmus	ablēgātī, -ae, -a erāmus	ablēgātī, -ae, -a essēmus
Pl. 2. Pers.	ablēgāverātis	ablēgāvissētis	ablēgātī, -ae, -a erātis	ablēgātī, -ae, -a essētis
Pl. 3. Pers.	ablēgāverant	ablēgāvissent	ablēgātī, -ae, -a erant	ablēgātī, -ae, -a essent
Text
Futur II
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	ablēgāverō		ablēgātus, -a, -um erō
Sg. 2. Pers.	ablēgāveris		ablēgātus, -a, -um eris
Sg. 3. Pers.	ablēgāverit		ablēgātus, -a, -um erit
Pl. 1. Pers.	ablēgāverimus		ablēgātī, -ae, -a erimus
Pl. 2. Pers.	ablēgāveritis		ablēgātī, -ae, -a eritis
Pl. 3. Pers.	ablēgāverint		ablēgātī, -ae, -a erunt