Flexion:ablactare

ablactare (Konjugation) (Latein)

zurück zu ablactare

Infinite Formen

Infinitive
	Infinitiv Präsens	Infinitiv Perfekt	Infinitiv Futur
Aktiv	ablactāre	ablactāvisse	ablactātūrum, -am, -um esse
Passiv	ablactārī	ablactātum, -am, -um esse	ablactātum īrī
Partizipien
	Präsens Aktiv	Perfekt Passiv	Futur Aktiv
	ablactāns	ablactātus, -a, -um	ablactātūrus, -a, -um
Gerundium, Gerundivum, Supina
Gerundium	Gerundivum	Supinum I	Supinum II
ablactandī	ablactandus, -a, -um	ablactātum	ablactātū

Finite Formen

Imperativ

Person	Präsens		Futur
	Aktiv	Passiv	Aktiv	Passiv
Sg. 2. Pers.	ablactā!	ablactāre!	ablactātō!	ablactātor!
Sg. 3. Pers.			ablactātō!	ablactātor!
Pl. 2. Pers.	ablactāte!	ablactāminī!	ablactātōte!
Pl. 3. Pers.			ablactantō!	ablactantor!

Indikativ und Konjunktiv

Präsens
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	ablactō	ablactem	ablactor	ablacter
Sg. 2. Pers.	ablactās	ablactēs	ablactāris	ablactēris
Sg. 3. Pers.	ablactat	ablactet	ablactātur	ablactētur
Pl. 1. Pers.	ablactāmus	ablactēmus	ablactāmur	ablactēmur
Pl. 2. Pers.	ablactātis	ablactētis	ablactāminī	ablactēminī
Pl. 3. Pers.	ablactant	ablactent	ablactantur	ablactentur
Text
Imperfekt
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	ablactābam	ablactārem	ablactābar	ablactārer
Sg. 2. Pers.	ablactābās	ablactārēs	ablactābāris	ablactārēris
Sg. 3. Pers.	ablactābat	ablactāret	ablactābātur	ablactārētur
Pl. 1. Pers.	ablactābāmus	ablactārēmus	ablactābāmur	ablactārēmur
Pl. 2. Pers.	ablactābātis	ablactārētis	ablactābāminī	ablactārēminī
Pl. 3. Pers.	ablactābant	ablactārent	ablactābantur	ablactārentur
Text
Futur I
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	ablactābō		ablactābor
Sg. 2. Pers.	ablactābis		ablactāberis
Sg. 3. Pers.	ablactābit		ablactābitur
Pl. 1. Pers.	ablactābimus		ablactābimur
Pl. 2. Pers.	ablactābitis		ablactābiminī
Pl. 3. Pers.	ablactābunt		ablactābuntur
Text
Perfekt
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	ablactāvī	ablactāverim	ablactātus, -a, -um sum	ablactātus, -a, -um sim
Sg. 2. Pers.	ablactāvistī	ablactāveris	ablactātus, -a, -um es	ablactātus, -a, -um sīs
Sg. 3. Pers.	ablactāvit	ablactāverit	ablactātus, -a, -um est	ablactātus, -a, -um sit
Pl. 1. Pers.	ablactāvimus	ablactāverimus	ablactātī, -ae, -a sumus	ablactātī, -ae, -a sīmus
Pl. 2. Pers.	ablactāvistis	ablactāveritis	ablactātī, -ae, -a estis	ablactātī, -ae, -a sītis
Pl. 3. Pers.	ablactāvērunt	ablactāverint	ablactātī, -ae, -a sunt	ablactātī, -ae, -a sint
Text
Plusquamperfekt
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	ablactāveram	ablactāvissem	ablactātus, -a, -um eram	ablactātus, -a, -um essem
Sg. 2. Pers.	ablactāverās	ablactāvissēs	ablactātus, -a, -um erās	ablactātus, -a, -um essēs
Sg. 3. Pers.	ablactāverat	ablactāvisset	ablactātus, -a, -um erat	ablactātus, -a, -um esset
Pl. 1. Pers.	ablactāverāmus	ablactāvissēmus	ablactātī, -ae, -a erāmus	ablactātī, -ae, -a essēmus
Pl. 2. Pers.	ablactāverātis	ablactāvissētis	ablactātī, -ae, -a erātis	ablactātī, -ae, -a essētis
Pl. 3. Pers.	ablactāverant	ablactāvissent	ablactātī, -ae, -a erant	ablactātī, -ae, -a essent
Text
Futur II
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	ablactāverō		ablactātus, -a, -um erō
Sg. 2. Pers.	ablactāveris		ablactātus, -a, -um eris
Sg. 3. Pers.	ablactāverit		ablactātus, -a, -um erit
Pl. 1. Pers.	ablactāverimus		ablactātī, -ae, -a erimus
Pl. 2. Pers.	ablactāveritis		ablactātī, -ae, -a eritis
Pl. 3. Pers.	ablactāverint		ablactātī, -ae, -a erunt