abbatizare (Konjugation) (Latein)

Bearbeiten
  zurück zu abbatizare


Infinite Formen

Bearbeiten
Infinitive
Infinitiv Präsens Infinitiv Perfekt Infinitiv Futur
Aktiv abbātizāre abbātizāvisse abbātizātūrum, -am, -um esse
Passiv abbātizārī abbātizātum, -am, -um esse abbātizātum īrī
Partizipien
Präsens Aktiv Perfekt Passiv Futur Aktiv
abbātizāns abbātizātus, -a, -um abbātizātūrus, -a, -um
Gerundium, Gerundivum, Supina
Gerundium Gerundivum Supinum I Supinum II
abbātizandī abbātizandus, -a, -um abbātizātum abbātizātū


Finite Formen

Bearbeiten
Imperativ
Bearbeiten
Person Präsens Futur
Aktiv Passiv Aktiv Passiv
Sg. 2. Pers. abbātizā! abbātizāre! abbātizātō! abbātizātor!
Sg. 3. Pers. abbātizātō! abbātizātor!
Pl. 2. Pers. abbātizāte! abbātizāminī! abbātizātōte!
Pl. 3. Pers. abbātizantō! abbātizantor!


Indikativ und Konjunktiv
Bearbeiten
Präsens
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. abbātizō abbātizem abbātizor abbātizer
Sg. 2. Pers. abbātizās abbātizēs abbātizāris abbātizēris
Sg. 3. Pers. abbātizat abbātizet abbātizātur abbātizētur
Pl. 1. Pers. abbātizāmus abbātizēmus abbātizāmur abbātizēmur
Pl. 2. Pers. abbātizātis abbātizētis abbātizāminī abbātizēminī
Pl. 3. Pers. abbātizant abbātizent abbātizantur abbātizentur
Text
Imperfekt
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. abbātizābam abbātizārem abbātizābar abbātizārer
Sg. 2. Pers. abbātizābās abbātizārēs abbātizābāris abbātizārēris
Sg. 3. Pers. abbātizābat abbātizāret abbātizābātur abbātizārētur
Pl. 1. Pers. abbātizābāmus abbātizārēmus abbātizābāmur abbātizārēmur
Pl. 2. Pers. abbātizābātis abbātizārētis abbātizābāminī abbātizārēminī
Pl. 3. Pers. abbātizābant abbātizārent abbātizābantur abbātizārentur
Text
Futur I
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. abbātizābō abbātizābor
Sg. 2. Pers. abbātizābis abbātizāberis
Sg. 3. Pers. abbātizābit abbātizābitur
Pl. 1. Pers. abbātizābimus abbātizābimur
Pl. 2. Pers. abbātizābitis abbātizābiminī
Pl. 3. Pers. abbātizābunt abbātizābuntur
Text
Perfekt
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. abbātizāvī abbātizāverim abbātizātus, -a, -um sum abbātizātus, -a, -um sim
Sg. 2. Pers. abbātizāvistī abbātizāveris abbātizātus, -a, -um es abbātizātus, -a, -um sīs
Sg. 3. Pers. abbātizāvit abbātizāverit abbātizātus, -a, -um est abbātizātus, -a, -um sit
Pl. 1. Pers. abbātizāvimus abbātizāverimus abbātizātī, -ae, -a sumus abbātizātī, -ae, -a sīmus
Pl. 2. Pers. abbātizāvistis abbātizāveritis abbātizātī, -ae, -a estis abbātizātī, -ae, -a sītis
Pl. 3. Pers. abbātizāvērunt abbātizāverint abbātizātī, -ae, -a sunt abbātizātī, -ae, -a sint
Text
Plusquamperfekt
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. abbātizāveram abbātizāvissem abbātizātus, -a, -um eram abbātizātus, -a, -um essem
Sg. 2. Pers. abbātizāverās abbātizāvissēs abbātizātus, -a, -um erās abbātizātus, -a, -um essēs
Sg. 3. Pers. abbātizāverat abbātizāvisset abbātizātus, -a, -um erat abbātizātus, -a, -um esset
Pl. 1. Pers. abbātizāverāmus abbātizāvissēmus abbātizātī, -ae, -a erāmus abbātizātī, -ae, -a essēmus
Pl. 2. Pers. abbātizāverātis abbātizāvissētis abbātizātī, -ae, -a erātis abbātizātī, -ae, -a essētis
Pl. 3. Pers. abbātizāverant abbātizāvissent abbātizātī, -ae, -a erant abbātizātī, -ae, -a essent
Text
Futur II
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. abbātizāverō abbātizātus, -a, -um erō
Sg. 2. Pers. abbātizāveris abbātizātus, -a, -um eris
Sg. 3. Pers. abbātizāverit abbātizātus, -a, -um erit
Pl. 1. Pers. abbātizāverimus abbātizātī, -ae, -a erimus
Pl. 2. Pers. abbātizāveritis abbātizātī, -ae, -a eritis
Pl. 3. Pers. abbātizāverint abbātizātī, -ae, -a erunt