Flexion:abalienare

abaliēnāre (Konjugation) (Latein)

zurück zu abalienare

Infinite Formen

Infinitive
	Infinitiv Präsens	Infinitiv Perfekt	Infinitiv Futur
Aktiv	abaliēnāre	abaliēnāvisse	abaliēnātūrum, -am, -um esse
Passiv	abaliēnārī	abaliēnātum, -am, -um esse	abaliēnātum īrī
Partizipien
	Präsens Aktiv	Perfekt Passiv	Futur Aktiv
	abaliēnāns	abaliēnātus, -a, -um	abaliēnātūrus, -a, -um
Gerundium, Gerundivum, Supina
Gerundium	Gerundivum	Supinum I	Supinum II
abaliēnandī	abaliēnandus, -a, -um	abaliēnātum	abaliēnātū

Finite Formen

Imperativ

Person	Präsens		Futur
	Aktiv	Passiv	Aktiv	Passiv
Sg. 2. Pers.	abaliēnā!	abaliēnāre!	abaliēnātō!	abaliēnātor!
Sg. 3. Pers.			abaliēnātō!	abaliēnātor!
Pl. 2. Pers.	abaliēnāte!	abaliēnāminī!	abaliēnātōte!
Pl. 3. Pers.			abaliēnantō!	abaliēnantor!

Indikativ und Konjunktiv

Präsens
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	abaliēnō	abaliēnem	abaliēnor	abaliēner
Sg. 2. Pers.	abaliēnās	abaliēnēs	abaliēnāris	abaliēnēris
Sg. 3. Pers.	abaliēnat	abaliēnet	abaliēnātur	abaliēnētur
Pl. 1. Pers.	abaliēnāmus	abaliēnēmus	abaliēnāmur	abaliēnēmur
Pl. 2. Pers.	abaliēnātis	abaliēnētis	abaliēnāminī	abaliēnēminī
Pl. 3. Pers.	abaliēnant	abaliēnent	abaliēnantur	abaliēnentur
Text
Imperfekt
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	abaliēnābam	abaliēnārem	abaliēnābar	abaliēnārer
Sg. 2. Pers.	abaliēnābās	abaliēnārēs	abaliēnābāris	abaliēnārēris
Sg. 3. Pers.	abaliēnābat	abaliēnāret	abaliēnābātur	abaliēnārētur
Pl. 1. Pers.	abaliēnābāmus	abaliēnārēmus	abaliēnābāmur	abaliēnārēmur
Pl. 2. Pers.	abaliēnābātis	abaliēnārētis	abaliēnābāminī	abaliēnārēminī
Pl. 3. Pers.	abaliēnābant	abaliēnārent	abaliēnābantur	abaliēnārentur
Text
Futur I
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	abaliēnābō		abaliēnābor
Sg. 2. Pers.	abaliēnābis		abaliēnāberis
Sg. 3. Pers.	abaliēnābit		abaliēnābitur
Pl. 1. Pers.	abaliēnābimus		abaliēnābimur
Pl. 2. Pers.	abaliēnābitis		abaliēnābiminī
Pl. 3. Pers.	abaliēnābunt		abaliēnābuntur
Text
Perfekt
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	abaliēnāvī	abaliēnāverim	abaliēnātus, -a, -um sum	abaliēnātus, -a, -um sim
Sg. 2. Pers.	abaliēnāvistī	abaliēnāveris	abaliēnātus, -a, -um es	abaliēnātus, -a, -um sīs
Sg. 3. Pers.	abaliēnāvit	abaliēnāverit	abaliēnātus, -a, -um est	abaliēnātus, -a, -um sit
Pl. 1. Pers.	abaliēnāvimus	abaliēnāverimus	abaliēnātī, -ae, -a sumus	abaliēnātī, -ae, -a sīmus
Pl. 2. Pers.	abaliēnāvistis	abaliēnāveritis	abaliēnātī, -ae, -a estis	abaliēnātī, -ae, -a sītis
Pl. 3. Pers.	abaliēnāvērunt	abaliēnāverint	abaliēnātī, -ae, -a sunt	abaliēnātī, -ae, -a sint
Text
Plusquamperfekt
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	abaliēnāveram	abaliēnāvissem	abaliēnātus, -a, -um eram	abaliēnātus, -a, -um essem
Sg. 2. Pers.	abaliēnāverās	abaliēnāvissēs	abaliēnātus, -a, -um erās	abaliēnātus, -a, -um essēs
Sg. 3. Pers.	abaliēnāverat	abaliēnāvisset	abaliēnātus, -a, -um erat	abaliēnātus, -a, -um esset
Pl. 1. Pers.	abaliēnāverāmus	abaliēnāvissēmus	abaliēnātī, -ae, -a erāmus	abaliēnātī, -ae, -a essēmus
Pl. 2. Pers.	abaliēnāverātis	abaliēnāvissētis	abaliēnātī, -ae, -a erātis	abaliēnātī, -ae, -a essētis
Pl. 3. Pers.	abaliēnāverant	abaliēnāvissent	abaliēnātī, -ae, -a erant	abaliēnātī, -ae, -a essent
Text
Futur II
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	abaliēnāverō		abaliēnātus, -a, -um erō
Sg. 2. Pers.	abaliēnāveris		abaliēnātus, -a, -um eris
Sg. 3. Pers.	abaliēnāverit		abaliēnātus, -a, -um erit
Pl. 1. Pers.	abaliēnāverimus		abaliēnātī, -ae, -a erimus
Pl. 2. Pers.	abaliēnāveritis		abaliēnātī, -ae, -a eritis
Pl. 3. Pers.	abaliēnāverint		abaliēnātī, -ae, -a erunt