Präsens
|
---|
|
Aktiv
|
Passiv
|
---|
Person
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
Sg. 1. Pers.
|
abacinō
|
abacinem
|
abacinor
|
abaciner
|
Sg. 2. Pers.
|
abacinās
|
abacinēs
|
abacināris
|
abacinēris
|
Sg. 3. Pers.
|
abacinat
|
abacinet
|
abacinātur
|
abacinētur
|
Pl. 1. Pers.
|
abacināmus
|
abacinēmus
|
abacināmur
|
abacinēmur
|
Pl. 2. Pers.
|
abacinātis
|
abacinētis
|
abacināminī
|
abacinēminī
|
Pl. 3. Pers.
|
abacinant
|
abacinent
|
abacinantur
|
abacinentur
|
Text
|
---|
Imperfekt
|
---|
|
Aktiv
|
Passiv
|
---|
Person
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
Sg. 1. Pers.
|
abacinābam
|
abacinārem
|
abacinābar
|
abacinārer
|
Sg. 2. Pers.
|
abacinābās
|
abacinārēs
|
abacinābāris
|
abacinārēris
|
Sg. 3. Pers.
|
abacinābat
|
abacināret
|
abacinābātur
|
abacinārētur
|
Pl. 1. Pers.
|
abacinābāmus
|
abacinārēmus
|
abacinābāmur
|
abacinārēmur
|
Pl. 2. Pers.
|
abacinābātis
|
abacinārētis
|
abacinābāminī
|
abacinārēminī
|
Pl. 3. Pers.
|
abacinābant
|
abacinārent
|
abacinābantur
|
abacinārentur
|
Text
|
---|
Futur I
|
---|
|
Aktiv
|
Passiv
|
---|
Person
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
Sg. 1. Pers.
|
abacinābō
|
|
abacinābor
|
|
Sg. 2. Pers.
|
abacinābis
|
abacināberis
|
Sg. 3. Pers.
|
abacinābit
|
abacinābitur
|
Pl. 1. Pers.
|
abacinābimus
|
abacinābimur
|
Pl. 2. Pers.
|
abacinābitis
|
abacinābiminī
|
Pl. 3. Pers.
|
abacinābunt
|
abacinābuntur
|
Text
|
---|
Perfekt
|
---|
|
Aktiv
|
Passiv
|
---|
Person
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
Sg. 1. Pers.
|
abacināvī
|
abacināverim
|
abacinātus, -a, -um sum
|
abacinātus, -a, -um sim
|
Sg. 2. Pers.
|
abacināvistī
|
abacināveris
|
abacinātus, -a, -um es
|
abacinātus, -a, -um sīs
|
Sg. 3. Pers.
|
abacināvit
|
abacināverit
|
abacinātus, -a, -um est
|
abacinātus, -a, -um sit
|
Pl. 1. Pers.
|
abacināvimus
|
abacināverimus
|
abacinātī, -ae, -a sumus
|
abacinātī, -ae, -a sīmus
|
Pl. 2. Pers.
|
abacināvistis
|
abacināveritis
|
abacinātī, -ae, -a estis
|
abacinātī, -ae, -a sītis
|
Pl. 3. Pers.
|
abacināvērunt
|
abacināverint
|
abacinātī, -ae, -a sunt
|
abacinātī, -ae, -a sint
|
Text
|
---|
Plusquamperfekt
|
---|
|
Aktiv
|
Passiv
|
---|
Person
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
Sg. 1. Pers.
|
abacināveram
|
abacināvissem
|
abacinātus, -a, -um eram
|
abacinātus, -a, -um essem
|
Sg. 2. Pers.
|
abacināverās
|
abacināvissēs
|
abacinātus, -a, -um erās
|
abacinātus, -a, -um essēs
|
Sg. 3. Pers.
|
abacināverat
|
abacināvisset
|
abacinātus, -a, -um erat
|
abacinātus, -a, -um esset
|
Pl. 1. Pers.
|
abacināverāmus
|
abacināvissēmus
|
abacinātī, -ae, -a erāmus
|
abacinātī, -ae, -a essēmus
|
Pl. 2. Pers.
|
abacināverātis
|
abacināvissētis
|
abacinātī, -ae, -a erātis
|
abacinātī, -ae, -a essētis
|
Pl. 3. Pers.
|
abacināverant
|
abacināvissent
|
abacinātī, -ae, -a erant
|
abacinātī, -ae, -a essent
|
Text
|
---|
Futur II
|
---|
|
Aktiv
|
Passiv
|
---|
Person
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
Sg. 1. Pers.
|
abacināverō
|
|
abacinātus, -a, -um erō
|
|
Sg. 2. Pers.
|
abacināveris
|
abacinātus, -a, -um eris
|
Sg. 3. Pers.
|
abacināverit
|
abacinātus, -a, -um erit
|
Pl. 1. Pers.
|
abacināverimus
|
abacinātī, -ae, -a erimus
|
Pl. 2. Pers.
|
abacināveritis
|
abacinātī, -ae, -a eritis
|
Pl. 3. Pers.
|
abacināverint
|
abacinātī, -ae, -a erunt
|