Flexion:abacinare

abacināre (Konjugation) (Latein)

zurück zu abacinare

Infinite Formen

Infinitive
	Infinitiv Präsens	Infinitiv Perfekt	Infinitiv Futur
Aktiv	abacināre	abacināvisse	abacinātūrum, -am, -um esse
Passiv	abacinārī	abacinātum, -am, -um esse	abacinātum īrī
Partizipien
	Präsens Aktiv	Perfekt Passiv	Futur Aktiv
	abacināns	abacinātus, -a, -um	abacinātūrus, -a, -um
Gerundium, Gerundivum, Supina
Gerundium	Gerundivum	Supinum I	Supinum II
abacinandī	abacinandus, -a, -um	abacinātum	abacinātū

Finite Formen

Imperativ

Person	Präsens		Futur
	Aktiv	Passiv	Aktiv	Passiv
Sg. 2. Pers.	abacinā!	abacināre!	abacinātō!	abacinātor!
Sg. 3. Pers.			abacinātō!	abacinātor!
Pl. 2. Pers.	abacināte!	abacināminī!	abacinātōte!
Pl. 3. Pers.			abacinantō!	abacinantor!

Indikativ und Konjunktiv

Präsens
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	abacinō	abacinem	abacinor	abaciner
Sg. 2. Pers.	abacinās	abacinēs	abacināris	abacinēris
Sg. 3. Pers.	abacinat	abacinet	abacinātur	abacinētur
Pl. 1. Pers.	abacināmus	abacinēmus	abacināmur	abacinēmur
Pl. 2. Pers.	abacinātis	abacinētis	abacināminī	abacinēminī
Pl. 3. Pers.	abacinant	abacinent	abacinantur	abacinentur
Text
Imperfekt
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	abacinābam	abacinārem	abacinābar	abacinārer
Sg. 2. Pers.	abacinābās	abacinārēs	abacinābāris	abacinārēris
Sg. 3. Pers.	abacinābat	abacināret	abacinābātur	abacinārētur
Pl. 1. Pers.	abacinābāmus	abacinārēmus	abacinābāmur	abacinārēmur
Pl. 2. Pers.	abacinābātis	abacinārētis	abacinābāminī	abacinārēminī
Pl. 3. Pers.	abacinābant	abacinārent	abacinābantur	abacinārentur
Text
Futur I
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	abacinābō		abacinābor
Sg. 2. Pers.	abacinābis		abacināberis
Sg. 3. Pers.	abacinābit		abacinābitur
Pl. 1. Pers.	abacinābimus		abacinābimur
Pl. 2. Pers.	abacinābitis		abacinābiminī
Pl. 3. Pers.	abacinābunt		abacinābuntur
Text
Perfekt
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	abacināvī	abacināverim	abacinātus, -a, -um sum	abacinātus, -a, -um sim
Sg. 2. Pers.	abacināvistī	abacināveris	abacinātus, -a, -um es	abacinātus, -a, -um sīs
Sg. 3. Pers.	abacināvit	abacināverit	abacinātus, -a, -um est	abacinātus, -a, -um sit
Pl. 1. Pers.	abacināvimus	abacināverimus	abacinātī, -ae, -a sumus	abacinātī, -ae, -a sīmus
Pl. 2. Pers.	abacināvistis	abacināveritis	abacinātī, -ae, -a estis	abacinātī, -ae, -a sītis
Pl. 3. Pers.	abacināvērunt	abacināverint	abacinātī, -ae, -a sunt	abacinātī, -ae, -a sint
Text
Plusquamperfekt
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	abacināveram	abacināvissem	abacinātus, -a, -um eram	abacinātus, -a, -um essem
Sg. 2. Pers.	abacināverās	abacināvissēs	abacinātus, -a, -um erās	abacinātus, -a, -um essēs
Sg. 3. Pers.	abacināverat	abacināvisset	abacinātus, -a, -um erat	abacinātus, -a, -um esset
Pl. 1. Pers.	abacināverāmus	abacināvissēmus	abacinātī, -ae, -a erāmus	abacinātī, -ae, -a essēmus
Pl. 2. Pers.	abacināverātis	abacināvissētis	abacinātī, -ae, -a erātis	abacinātī, -ae, -a essētis
Pl. 3. Pers.	abacināverant	abacināvissent	abacinātī, -ae, -a erant	abacinātī, -ae, -a essent
Text
Futur II
	Aktiv		Passiv
Person	Indikativ	Konjunktiv	Indikativ	Konjunktiv
Sg. 1. Pers.	abacināverō		abacinātus, -a, -um erō
Sg. 2. Pers.	abacināveris		abacinātus, -a, -um eris
Sg. 3. Pers.	abacināverit		abacinātus, -a, -um erit
Pl. 1. Pers.	abacināverimus		abacinātī, -ae, -a erimus
Pl. 2. Pers.	abacināveritis		abacinātī, -ae, -a eritis
Pl. 3. Pers.	abacināverint		abacinātī, -ae, -a erunt