dēladēls

dēladēls (Lettisch)

Substantiv, m

Kasus	Singular	Plural
Nominativ	dēladēls	dēladēli
Genitiv	dēladēla	dēladēlu
Dativ	dēladēlam	dēladēliem
Akkusativ	dēladēlu	dēladēlus
Instrumental	dēladēlu	dēladēliem
Lokativ	dēladēlā	dēladēlos
Vokativ	dēladēls	dēladēli

Worttrennung:

dē·la·dēls, Plural: dē·la·dē·li

Aussprache:

IPA: [ˈdæːladæːls]

Hörbeispiele: —

Bedeutungen:

[1] Sohn des Sohnes, Enkel

Verkleinerungsformen:

[1] dēladēliņš

Weibliche Wortformen:

[1] dēlameita

Oberbegriffe:

[1] mazdēls, mazbērns

Beispiele:

[1]

Übersetzungen

 [1] Sohn des Sohnes, Enkel

Deutsch: Enkel, Enkelsohn Englisch: grandson → en

Referenzen und weiterführende Informationen:

[1] Berthold Forssman: Wörterbuch Lettisch-Deutsch Deutsch-Lettisch. 3. Auflage. Hempen, Bremen 2014, ISBN 978-3-934106-58-1 , Seite 47