invādere (Konjugation) (Latein)
zurück zu invadere
Infinite Formen
| Infinitive
|
|---|
|
|
Infinitiv Präsens
|
Infinitiv Perfekt
|
Infinitiv Futur
|
| Aktiv
|
invādere
|
invāsisse
|
invāsūrum, -am, -um esse
|
| Passiv
|
invādī
|
invāsum, -am, -um esse
|
invāsum īrī
|
| Partizipien
|
|---|
|
|
Präsens Aktiv
|
Perfekt Passiv
|
Futur Aktiv
|
| invādēns
|
invāsus, -a, -um
|
invāsūrus, -a, -um
|
| Gerundium, Gerundivum, Supina
|
|---|
| Gerundium
|
Gerundivum
|
Supinum I
|
Supinum II
|
| invādendī
|
invādendus, -a, -um
|
invāsum
|
invāsū
|
Finite Formen
Imperativ
| Person
|
Präsens
|
Futur
|
|---|
| Aktiv
|
Passiv
|
Aktiv
|
Passiv
|
|---|
| Sg. 2. Pers.
|
invāde!
|
invādere!
|
invāditō!
|
invāditor!
|
| Sg. 3. Pers.
|
|
|
invāditō!
|
invāditor!
|
| Pl. 2. Pers.
|
invādite!
|
invādiminī!
|
invāditōte!
|
|
| Pl. 3. Pers.
|
|
|
invāduntō!
|
invāduntor!
|
Indikativ und Konjunktiv
| Präsens
|
|---|
|
|
Aktiv
|
Passiv
|
|---|
| Person
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
| Sg. 1. Pers.
|
invādō
|
invādam
|
invādor
|
invādar
|
| Sg. 2. Pers.
|
invādis
|
invādās
|
invāderis
|
invādāris
|
| Sg. 3. Pers.
|
invādit
|
invādat
|
invāditur
|
invādātur
|
| Pl. 1. Pers.
|
invādimus
|
invādāmus
|
invādimur
|
invādāmur
|
| Pl. 2. Pers.
|
invāditis
|
invādātis
|
invādiminī
|
invādāmini
|
| Pl. 3. Pers.
|
invādunt
|
invādant
|
invāduntur
|
invādantur
|
| Text
|
|---|
| Imperfekt
|
|---|
|
|
Aktiv
|
Passiv
|
|---|
| Person
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
| Sg. 1. Pers.
|
invādēbam
|
invāderem
|
invādēbar
|
invāderer
|
| Sg. 2. Pers.
|
invādēbās
|
invāderēs
|
invādēbāris
|
invāderēris
|
| Sg. 3. Pers.
|
invādēbat
|
invāderet
|
invādēbātur
|
invāderētur
|
| Pl. 1. Pers.
|
invādēbāmus
|
invāderēmus
|
invādēbāmur
|
invāderēmur
|
| Pl. 2. Pers.
|
invādēbātis
|
invāderētis
|
invādēbāminī
|
invāderēminī
|
| Pl. 3. Pers.
|
invādēbant
|
invāderent
|
invādēbantur
|
invāderentur
|
| Text
|
|---|
| Futur I
|
|---|
|
|
Aktiv
|
Passiv
|
|---|
| Person
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
| Sg. 1. Pers.
|
invādam
|
|
invādar
|
|
| Sg. 2. Pers.
|
invādēs
|
invādēris
|
| Sg. 3. Pers.
|
invādet
|
invādētur
|
| Pl. 1. Pers.
|
invādēmus
|
invādēmur
|
| Pl. 2. Pers.
|
invādētis
|
invādēminī
|
| Pl. 3. Pers.
|
invādent
|
invādentur
|
| Text
|
|---|
| Perfekt
|
|---|
|
|
Aktiv
|
Passiv
|
|---|
| Person
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
| Sg. 1. Pers.
|
invāsī
|
invāserim
|
invāsus, -a, -um sum
|
invāsus, -a, -um sim
|
| Sg. 2. Pers.
|
invāsistī
|
invāseris
|
invāsus, -a, -um es
|
invāsus, -a, -um sīs
|
| Sg. 3. Pers.
|
invāsit
|
invāserit
|
invāsus, -a, -um est
|
invāsus, -a, -um sit
|
| Pl. 1. Pers.
|
invāsimus
|
invāserimus
|
invāsī, -ae, -a sumus
|
invāsī, -ae, -a sīmus
|
| Pl. 2. Pers.
|
invāsistis
|
invāseritis
|
invāsī, -ae, -a estis
|
invāsī, -ae, -a sītis
|
| Pl. 3. Pers.
|
invāsērunt
|
invāserint
|
invāsī, -ae, -a sunt
|
invāsī, -ae, -a sint
|
| Text
|
|---|
| Plusquamperfekt
|
|---|
|
|
Aktiv
|
Passiv
|
|---|
| Person
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
| Sg. 1. Pers.
|
invāseram
|
invāsissem
|
invāsus, -a, -um eram
|
invāsus, -a, -um essem
|
| Sg. 2. Pers.
|
invāserās
|
invāsissēs
|
invāsus, -a, -um erās
|
invāsus, -a, -um essēs
|
| Sg. 3. Pers.
|
invāserat
|
invāsisset
|
invāsus, -a, -um erat
|
invāsus, -a, -um esset
|
| Pl. 1. Pers.
|
invāserāmus
|
invāsissēmus
|
invāsī, -ae, -a erāmus
|
invāsī, -ae, -a essēmus
|
| Pl. 2. Pers.
|
invāserātis
|
invāsissētis
|
invāsī, -ae, -a erātis
|
invāsī, -ae, -a essētis
|
| Pl. 3. Pers.
|
invāserant
|
invāsissent
|
invāsī, -ae, -a erant
|
invāsī, -ae, -a essent
|
| Text
|
|---|
| Futur II
|
|---|
|
|
Aktiv
|
Passiv
|
|---|
| Person
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
| Sg. 1. Pers.
|
invāserō
|
|
invāsus, -a, -um erō
|
|
| Sg. 2. Pers.
|
invāseris
|
invāsus, -a, -um eris
|
| Sg. 3. Pers.
|
invāserit
|
invāsus, -a, -um erit
|
| Pl. 1. Pers.
|
invāserimus
|
invāsī, -ae, -a erimus
|
| Pl. 2. Pers.
|
invāseritis
|
invāsī, -ae, -a eritis
|
| Pl. 3. Pers.
|
invāserint
|
invāsī, -ae, -a erunt
|
