žūt

žūt (Lettisch)

Verb

Zeitform	Person	Wortform
Infinitiv		žūt
Präsens	1. Person Singular	žūstu
Präsens	2. Person Singular	žūsti
Präsens	3. Person	žūst
Imperfekt	1. Person Singular	žuvu
Futur I	1. Person Singular	žūšu
Imperativ	2. Person Singular	žūsti
Debitiv		jāžūst
Konditional		žūtu
Modus relativus		žūstot

Worttrennung:

žūt

Aussprache:

IPA: [ʒuːt]

Hörbeispiele: —

Bedeutungen:

[1] intransitiv: trocknen

Beispiele:

[1] „Malka labi žūst.“^[1]

„Brennholz trocknet gut.“

Übersetzungen

[1] intransitiv: trocknen

Referenzen und weiterführende Informationen:

[1] Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: „žūt“

[1] Latviešu valodas vārdnīca (tezaurs.lv): „žūt“

[1] Valdis Bisenieks: Latviešu-vācu vārdnīca. ATĒNA, Riga 2007, ISBN 978-9984-34-263-4, Seite 1361

[1] L. Ceplītis, A. Miķelsone, et al.: Latviešu valodas - pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. 2. Auflage. Avots, 2007, ISBN 978-9984-800-23-3, Seite 876 f.

[1] Berthold Forssman: Wörterbuch Lettisch-Deutsch Deutsch-Lettisch. 3. Auflage. Hempen, Bremen 2014, ISBN 978-3-934106-58-1, Seite 280

[1] Eduards Ozoliņš, Jānis Endzelīns: Latviski-vāciskā vārdnīca. 2., ergänzte Auflage. A. Gulbis, Riga 1935, Seite 648

[1] Konstantīns Karulis: Latviešu etimoloģijas vārdnīca. Avots, Riga 2001, ISBN 9984-700-12-7, Seite 1215

Quellen:

↑ Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: „žūt“

[1] Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: „žūt“

[1]